Vecrīga ir Rīgas vēsturiskais centrs Daugavas labajā krastā, par pilsētas dibinātāju uzskata bīskapu Albertu, kas 1201. gadā savu rezidenci pārcēla no Ikšķiles uz Rīgu un nodibināja savu apmetni –izveidoja „pilsētu” pēc tā laika Ziemeļeiropas pilsētu parauga. Lai gan pilsētas pirmsākumi ir meklējami vēl agrāk 11. - 12.gs. Sākotnējā pilsētas platība bija tikai 5,5 ha, kas turpināja nepārtraukti paplašināties līdz 16. gs sasniedza jau aptuveni 35 ha lielu teritoriju, ko apjoza nocietinājuma mūris.

Rīga bija nozīmīga tieši kā ostas pilsēta. Pirmā osta izveidojās 12. gs, kas atradās Daugavas attekā Rīdziņas upītē. Rīga 13. gs beigās iestājās Hanzas savienībā un palika tās locekle līdz 16. gs vidum. Kaut arī vairākkārt mainījās Rīgas saimnieki, Rīgas osta kļuva arvien nozīmīgāka, tajā ienāca arvien vairāk kuģu un pilsēta kļuva ar vien bagātāka. Pateicoties ostas attīstībai Rīga veidojās par daudzveidīgu pilsētu, kas atspoguļojās tās arhitektūrā un kultūrā.

Rīgas pils vēl joprojām ir lielākā un labāk saglabātā viduslaiku pils Ziemeļeiropā, Rīgas Doma baznīca – lielākā baznīca Ziemeļeiropā, kas vēl 20.gs sākumā varēja lepoties ar lielākajām skanošajām ērģelēm pasaulē, un tā varētu turpināt...

Vecrīgas attīstību nevarēja apturēt nekas, nedz lielākās pārmaiņas Vecrīgas apbūvē, kas notikušas tieši 20.gs. 30. gados, kad gatavojoties jaunu ēku celtniecībai tika nojaukti veseli kvartāli vēsturiskās viduslaiku apbūves, pēc tam postījumi 2. Pasaules kara laikā un pēckara apbūve Vecrīgā, kā arī rekonstrukcijas darbi 20./21. gs mijā. Tomēr neskatoties uz to visu Vecrīga ir unikāla pilsētas daļa, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Vecrīgā sastopamas dažādu Eiropas zemju arhitektūras iezīmes, ko nevar vienkārši aprakstīt, kas ir jāredz pašiem un www.citariga.lv centīsies palīdzēt ieraudzīt.