Āgenskalna nosaukums cēlies latviskojot Hāgena muižiņas nosaukumu, jo Daugavas senkrastā 17.gs slējās tikai Hāgenam piederošie īpašumi.

Tomēr rajona apdzīvotība ir daudz senāka, pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas būve bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226.gada.

Āgenskalns bija tipiska Rīgas priekšpilsēta ar koka apbūvi, ko nepieciešamības gadījumā bija viegli nodedzināt. Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots, bet tuvojoties franču armijai 1812. gadā pārpratumu dēļ tas atkal tika nodedzināts, un atkal atjaunots.

Āgenskalna koka apbūve ir koka arhitektūras pērle. Lai gan tagad daudzviet paralēli koka namiem ir uzceltas mūra daudzstāvu dzīvojamās ēkas, tomēr rajona savdabību tas nevar izjaukt.

20. gs pirmajā gadu desmitā par Āgenskalna jauno sabiedrisko centru sāka veidoties tagadējais Āgenskalna tirgus rajons.

Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas. Priedes auga uz vaļņveida kāpām.

Āgenskalna priedes bija pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs, kuru Rīgā uzcēla pēc 2. Pasaules kara...

Vecais televīzijas tornis, Āgenskalna tirgus, Mārtiņa baznīca, koka arhitektūra, Māras dīķis - tā ir tikai maza daļiņa no Āgenskalna burvības. Tāpēc iepazīstiet Āgenskalnu kopā ar www.citariga.lv.