Svētās Trīsvienības baznīca Foto: J. Sedols

Pirmā pareizticīgo baznīca Pārdaugavā bija saistīta ar krievu un baltkrievu iedzīvotāju skaita pieaugumu vasarās, kad uz strūgām no Daugavas augšteces uz Rīgu veda lauksaimniecības ražojumus un kokmateriālus.

1780. gadā strūdzinieki Klīversalā savām vajadzībām uzcēla mazu koka dievnamu. Līdz 1812. gadam tā bija uniātu, vēlāk - pareizticīgo baznīca. Sākumā baznīca darbojās tikai vasarā - strūgu navigācijas sezonā, vēlāk visu gadu bez pārtraukuma un pastāvēja 120 gadus. Vecā nelielā baznīciņa Klīversalā nespēja dievkalpojuma laikā uzņemt visus dievlūdzējus un toreizējais Rīgas arhibīskaps uzsāka līdzekļu vākšanu jaunas baznīcas celtniecībai. 1891. gadā nodibināja īpašu celtniecības komisiju. Drīz radās iespēja par 11000 rbļ. iegūt 1539 kvadrātasis lielu gruntsgabalu iepretī Klīversalai, Meža ielas galā, augstajā Daugavas senkrasta kraujā.

Svētās Trīsvienības baznīca Foto: Laima Gūtmane

Baznīcas projektu izstrādāja arhitekts J. F. Baumanis, pēc viņa nāves projektu pārstrādāja Vidzemes guberņas arhitekts V. Lunskis.

1892. gada 25. maijā notika svinīga pamatakmens likšanas ceremonija. Arhibīskaps Arsenijs, kurš vadīja šo pasākumu, baznīcas pamatos iemūrēja metāla plāksni, kurā bija visu to cilvēku vārdi, kas palīdzējuši ar ziedojumiem. Celtniecības darbus vadīja N. Voosts. Baznīcas iekštelpu apdarei tika uzaicināti labākie meistari: mākslinieks P. Zikovs, kurš bija restaurējis arī vecās baznīcas ikonas un ikonostasa meistars, galdnieks M. Muravjovs. Baznīcas celtniecības darbi notika raiti.

1895. gada 5. novembrī notika baznīcas iesvētīšanas ceremonija, kuru vadīja arhibīskaps Arsenijs. Ceremonijā piedalījās visa Rīgas augstākā pareizticīgo garīdzniecība.

Svētās Trīsvienības baznīca Avots: panoramio.com, Jelena(JR)

Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca ir eklektisma stila krusta kupola būve, kurā izpaužas Maskavas 17. gadsimta arhitektūras iezīmes. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Ieejas vējtverim seko priekštelpa, tad plaša draudzes telpa, kas noslēdzas ar altāra apsīdu. Dievnamu izgaismo divpadsmit logi. Draudzes telpas rietumu daļā atrodas kora balkons. Baznīcas kupola iekšpusē uz burām izvietoti P. Zikova gleznotie evaņģēlistu un apustuļu tēli. Sienas rotā ģeometriskas ornamentu joslas - jo tuvāk grīdai, jo ornaments kļūst vienkāršāks. Ikonostass risināts trīs stāvos un griezts no liepas koka. Ikonostasa stāvs krāsots rozā krāsā, bet visi kokgriezumi ir zeltīti. Pie baznīcas rietumu sienas atrodas tēlnieka V. Šulca veidotā baznīcas iesvētīšanas piemiņas plāksne, kurā pieminēti visi tās celtnieki.

Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca

Baznīcas galvenā rota ir dinamiskā sistēmā izkārtoti kupoli. Tās dominante ir četrstāvu zvanu tornis, kas noslēdzas ar slaidu piramidālu jumtu un sīpolveida kupolu un krustu. Baznīcas ārsienas sadalītas ar pilastriem, starp kuriem izvietoti logi ar bagātīgu dekoratīvo apdari. Ārsienas rotā freskas. Baznīca bija krāsota četrās krāsās - gaiši rozā, gaiši violetā, gaiši zilganā un zeltītā.

Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca bija viena no greznākajām un skaistākajām 17. gadsimta krievu stilā celtajām Pareizticīgo baznīcām, un tāda tā ir saglabājusies arī līdz mūsdienām. Izmainījies ir tikai krāsojums. 1932. gadā pēc Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes arhitekta V. Šervinska ieteikuma tā tika nokrāsota okersarkanā krāsā - to mēģināja tuvināt ķieģeļu krāsai, bet visas detaļas baltā krāsā. Baznīcas krāsošanu veica krāsotājmeistars A. Freigangs.

Svētās Trīsvienības baznīca Foto: M.Strīķis

Baznīca savam pamatuzdevumam kalpoja arī pēc 2. Pasaules kara un turpina to darīt tagad. Dievnamā darbojas bērnu svētdienas skola un garīgās literatūras bibliotēka. Pagrabā ierīkota lūgšanu telpa ar Sv. Panteleimona altāri.

Ar savu izteiksmīgo siluetu tā joprojām ir Pārdaugavas dominante.