Berģu ielu katalogs (A – E)
Acāliju iela
Acāliju iela sākas krustojumā ar Vējdzirnavu ielu un beidzas strupceļā pie Brīvdabas muzeja. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Tā ir īsākā apkaimes iela un tās garums ir vien 65 metri, taču pēc citiem datiem – 92 metri. Acālija ir telpaugs.
Andas iela
Andas iela sākas krustojumā ar Berģu un Ulža ielu un beidzas strupceļā pie Brīvdabas muzeja. Tā ir viena no apkaimes jaunākajām ielām, kurai nosaukums dots tikai 2016. gadā. Andas ielas vārds piešķirts nelielam posmam, kas atdalās no Berģu ielas. Andas vārds ielai izvēlēts saistībā ar tēlu Raiņa lugā “Pūt, vējiņi”. Ielas garums ir 170 metri.
Andreja iela
Andreja iela sākas krustojumā ar Kraujas ielu un beidzas krustojumā ar Zaļumu ielu, neveidojot krustojumus ar citām ielām. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 139 metri.
Augstienes iela
Augstienes iela ir līkumaina iela, tā sākas krustojumā ar Madaru, pagriežas pa 90°, krustojas ar Lejasciema un Cīnītāju ielām un beidzas krustojumā ar Mākoņu ielu. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 619 metri.
Baibas iela
Baibas iela sākas krustojumā ar Ulža ielu beidzas pie Juglas ezera. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Baibas vārds ielai izvēlēts saistībā ar tēlu Raiņa lugā “Pūt, vējiņi”. Tā ir viena no īsākām apkaimes ielām – tās garums ir vien 86 metri.
Baņutas iela
Baņutas iela sākas krustojumā ar Tadenavas ielu un beidzas krustojumā ar Upesciema ielu. Pirms Berģu iekļaušanas Rīgas teritorijā iela saucās Lejas iela. Pēc iekļaušanas pilsētas teritorijā iela pārsaukta tās pašreizējā nosaukumā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 146 metri. Baņuta ir Alfrēda Kalniņa pirmā latviešu nacionālā opera.
Berģu iela
Berģu iela ir maģistrāla apkaimes iela, tā sākas krustojumā ar Brīvības gatvi, krustojas ar Suitu, Saulcerītes, Jumiķu, Rožu, Vējdzirnavu, Zviedru, Upesciema, Andas, Ulža, Maltuves, Tadenavas, Gatiņa, Kraujas, Jaunības, Zaļumu, Lejasciema, Uguns, Cīnītāju, Sīkā, Mākoņu, Mazā Mašēnu un beidzas krustojumā ar Mašēnu ielu, netālu no Mašēnu ezera. Tā izveidota 1975. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Pa Berģu ielu kursē 1. un 28. maršruta autobusi. Berģu iela ir garākā apkaimes iela, bet neiet pāri Berģu apkaimes robežām un tās garums ir 3444 metri.
Bonaventuras iela
Bonaventuras iela sākas pie Brīvības gatves un iet līdz Brīvdabas muzeja teritorijai. Tā izveidota 2010. gadā. Ierosinājumu piešķirt Vidzemes priekšpilsētā Bonaventuras nosaukumu ielai izteikusi muzeja direktore Ilze Millersone. Šī ir jaunizveidota iela, kas Brīvības gatvi savieno ar muzeja teritorijā esošo Bonaventuras muižu. Muižiņas ēkā šobrīd atrodas muzeja administrācija. Ielas garums ir 210 metri.
Brīvdabas iela
Brīvdabas iela ved no Brīvības gatves līdz Brīvdabas muzeja centrālajai ieejai un apmeklētāju stāvvietām, nešķērsojot nevienu apkaimes ielu. Tā izveidota 1992. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 289 metri.
Brīvības gatve
Brīvības gatve Berģu apkaimē robežojas ar Bonaventuras, Brīvdabas, Parka un Berģu ielām. Brīvības gatve pirmo reizi ir pieminēta jau ap 1868. gadu kā Pēterburgas šoseja. 1923. gadā tā ieguva Vidzemes šosejas nosaukumu, 1935. gadā to pirmo reizi pārdēvēja par Brīvības gatvi. Laika posmā no 1942.-1944. gadam tā tika saukta par Vidzemes gatvi (Livländische Landstrasse). 1944. gadā atkal pārdēvēja par Brīvības gatvi. Laika posmā no 1950. – 1990. gadam kopā ar Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un Brīvības ielu tā bija Ļeņina iela (улица Ленина). 1990. gadā tā atkal tika pārsaukta par Brīvības gatvi. Kopējais Brīvības gatves garums ir 9064 metri.
Cīnītāju iela
Cīnītāju iela sākas pie Juglas ezera kā Uguns ielas turpinājums, krustojas ar Berģu ielu un beidzas krustojumā ar Augstienes ielu. Tā izveidota 1974. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 217 metri.
Kārļa Egles iela
Kārļa Egles iela sākas krustojumā ar Upesciema ielu un vēlāk turpinās kā Mākoņu iela. Kārļa Egles iela izveidota 1974. gadā ar nosaukumu Priežu aleja, bet jau 1975. gadā tā tika pārdēvēta par Kārļa Egles ielu. Ielas garums ir 499 metri. Kārlis Egle bija latviešu bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks un tulkotājs, miris 1974. gadā.