Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle
| Adrese: | Krišjāņa Barona iela 126 |
| Uzcelta: | 1907. gadā |
| Konfesija: | Pareizticība |
| Stils: | Krievu-bizantiešu stils |
| Mājaslapa: | pareizticiba.lv |
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle ir viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā, kura arhitektūrā dominē daudzveidīgi krievu-bizantiešu stila motīvi.
Rīgas Svētās Trijādības katedrāle atrodas Rīgas Sv. Trijādības – Sergija sieviešu klostera teritorijā. 1891. gadā šeit atradās neliela patversme meitenēm un gados vecām sievietēm. 1901. gadā tā tika pārveidota par sieviešu klosteri.
1902. gadā sākās katedrāles celtniecība, kam Krievijas imperators Nikolajs II no valsts kases atvēlēja 75 000 rubļus, bet ar šiem līdzekļiem bija par maz. Visās Krievijas baznīcās tika izsludināta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai būtu iespējams celtniecību pabeigt. Līdzekļi tika savākti, gan no ziedojumiem baznīcās, gan turīgo Latvijas krievu tirgotāju individuālajiem ziedojumiem. 1907. gadā katedrāle tika iesvētīta par godu Svētajai Trijādībai. Tā celta pēc Konstantīna Pēkšēna un Aleksandra Vanaga projekta. Tas ir viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā, kura arhitektūrā dominē daudzveidīgi krievu-bizantiešu stila motīvi.
Baznīcai ir dāvinātas daudz ikonas no visas Krievijas, skaistu ikonostasu krievu-bizantiešu stilā ir izgatavojis mākslinieks A.P. Barišņikovs. Šeit atrodas arī ikonostass, kuru 20.gs. sākumā Nikolajs II dāvināja Lībavas (tag. Liepājas) sv. Nikolaja Jūras katedrālei, vairākas senas relikvijas no Rīgas svētā Aleksija klostera, Tolgas Dievmātes ikona, kā arī citas relikvijas.
Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle
