Dabas liegums „Jaunciems”
Dabas liegumu „Jaunciems” veido trīs atsevišķas teritorijas Ķīšezera ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu krastā. Dabas liegums izveidots 1999. gadā, lai aizsargātu retas augu un dzīvnieku sugas, biotopus un kultūrvēsturiskas ainavas un nodrošinātu iedzīvotājus ar rekreācijai un izglītībai piemērotām vietām pilsētvidē. Reljefa īpatnību dēļ dabas liegumam un tā apkārtnei piemīt ainaviska vērtība. Būtiskākie ainavas elementi: Ķīšezera piekraste, parks pie Mangaļu mežniecības, Beltes parks, Ķīšezera piekraste ezera vidusdaļā, kas izceļas ar reljefa formu daudzveidību, un vietām augstu ezera krasta terasi. Lielākā daļa zemes īpašnieku liegumā ir privātpersonas.
Dabas liegums kopš 1993. gada ir vietējas nozīmes dabas liegums, valsts nozīmes – kopš 1999. gada. Pirmais dabas aizsardzības plāns liegumam izstrādāts 1998. gadā Rīgas Domes Vides departamentā (RD VD) laika periodam no 1998. līdz 2003. gadam. Dabas aizsardzības plāna atjaunošanu 2003. gadā veic Latvijas Dabas fonds, izpildot RD VD pasūtījumu. Kopš 2005. gada dabas liegums atzīts par Natura 2000 (B tipa) teritoriju. 2012. gadā dabas liegumam izstrādāti un stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 125 – Dabas lieguma individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Lieguma kopējā platība ir 353 ha. Ķīšezera akvatorija aizņem 42% dabas lieguma teritorijas un tai arī ir rekreācijas vērtība, ko vietējie iedzīvotāji un lieguma apmeklētāji izmanto peldēšanai, makšķerēšanai un braucieniem ar laivām. Sauszeme aizņem 58% teritorijas. Lielas platības liegumā veido sausieņu un palieņu pļavas, no kurām daļa ir aizsargājamas Latvijā un Eiropā. Lieguma pļavās konstatētas 12 aizsargājamas augu sugas, sastopamas 18 īpaši aizsargājamas putnu sugas, no tām 10, domājams, liegumā ligzdo. Pārmitrās palieņu pļavas ar piekrastes niedrājiem ir piemērotas vairāku retu un aizsargājamu putnu sugu ligzdošanai.
Mežaudzes un koku grupas liegumā aizņem nelielu platību, tomēr vairākas no tām ir bioloģiski vērtīgas un veido dzīvotni retām bezmugurkaulnieku sugām. Atsevišķi un grupās augoši koki dažādo lieguma dabisko ainavu. Liegumā uzskaitīti 46 valsts un vietējas nozīmes aizsargājamie koki. Vairāki liegumā augoši koki ir dižkoki. Īpaša nozīme ir arī ozolu mežiem, veciem jauktiem platlapju mežiem un staignāju mežiem, kā arī sausiem skujkoku mežiem.
Lieguma teritorijā ietilpst arī mežainas piejūras kāpas, kur daudz retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu, piemēram, tādi augi kā jūrmalas armērija, smiltāja neļķe, pļavas silpurene, tumšsarkanā dzeguzene, kā arī putnu sugas - lielais dumpis, grieze, lielā gaura un tītiņš.
Dabas lieguma teritorijā atrodas vairāki nozīmīgi kultūras pieminekļi – Vārnu māju kalēju sēta, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Bulduru pilskalns un Pulksteņkalniņš – viduslaiku nocietinājuma paliekas.
Lieguma vērtību nozīme nākotnē noteikti pieaugs, jo Rīga kā pilsēta turpina augt un tās antropogēni pārveidotā teritorija palielinās. Turklāt Rīgas attīstības plānā norādīts, ka pilsētas turpmākajā attīstībā īpaša prioritāte ir dabas vērtību saglabāšanai un degradētās vides atjaunošanai un uzlabošanai, tā veidojot priekšnoteikumus pilsētvides kvalitātes uzlabošanai.
Dabas liegums „Jaunciems” Jaunciema apkaimē
Dabas liegums „Jaunciems” Trīsciema apkaimē
Dabas liegums „Jaunciems” Sūžu apkaimē
