        |
 |
 |
Cita Rīga iesaka | ||
  |
||
Izzini.lv | ||||||||
|
||||||||
|
|
|
|
Neredzīgo ciemats (Strazdumuiža)
Neredzīgo cilvēku sociālā rehabilitācija Latvijā sākās tikai 19.gs. beigās. Viena no pirmajām, kas pievērsās šim jautājumam bija Ida fon Valentinoviča, pārvācota poļu muižnieku meita. Bērnībā Ida smagi pārdzīvoja savas draudzenes Dorotijas redzes zudumu, kad jau 16 gadu vecumā bija nolēmusi savu dzīvi veltīt neredzīgu bērnu izglītošanai. 1871. gadā Ida dodas uz Kēnigsbergu, kur atrodas Neredzīgo institūts, Krievijas impērijas teritorijā tāda nav. Gada laikā viņa apgūst aklo bērnu apmācības metodiku un zināšanas tiflopedagoģijā. 1872. gadā viņa Rīgā, Zvanu ielā 11, atver viengadīgu neredzīgo bērnu elementārskolu, kas bija pirmā skola neredzīgajiem bērniem Baltijā. 1877. gadā tiek dibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība. 1878. gadā skola tika pārdēvēta par Rīgas Neredzīgo Institūtu. 1883. gadā tika atvērtas amatnieku darbnīcas. Rīgas rātskunga atraitne Johanna Karolīna Pihlava 1884. gadā Neredzīgo institūtam atdāvina sev piederošo Strazdumuižas daļu – vasarnīcu un kalpu māju. Tajā pašā gadā institūts tika pārcelts uz Strazdumuižu.
1889. gadā tika uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Luija Braila (reljefa sešpunktu) rakstības sistēmā. 1893. gadā Strazdumuižā tiek atvērta arī neredzīgo patversme. Tās uzdevums ir sniegt palīdzību neredzīgiem un vājredzīgajiem cilvēkiem iemācīties izgatavot sukas, pīt grozus un dažādu pinumu izgatavošanu un dot patvērumu darba nespējīgiem un veciem redzes invalīdiem. Kopš 20.gs. sākuma neredzīgie amatnieki savus izstrādājumus demonstrē dažādās izstādēs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Institūtā tika izveidots koris un pūtēju orķestris. Līdz 1. Pasaules karam institūta darba valoda bija vācu. 1922. gadā Latvijas valsts pārņēma Institūtu savā īpašumā, un institūta dzīvē pieauga latviešu valodas loma. 1922. gadā A.Rutkis un P.Eihe izstrādāja latviešu Braila raksta alfabētu. 1926. gads – tika nodibināta Latvija Neredzīgo savienība – tagadējās Latvijas Neredzīgo biedrības tiesiskā priekštece.
20.gs. 20.-30.tajos gados lēni, bet noteikti uzlabojās redzes invalīdu dzīves līmenis. Šajā laikā inteliģentie bezdarbnieki un paši neredzīgie pārrakstīja Braila rakstā daudzas grāmatas. Neredzīgie amatnieki turpināja piedalīties dažādās izstādēs. Padomju laikā amatnieku darbnīcas tika pārveidotas par Rīgas mācību un ražošanas uzņēmumu. 1949. gadā Latvijas Neredzīgo biedrība pārņēma to savā īpašumā. 1953. gadā tika izveidota Braila raksta tipogrāfija. Jaunas iespējas grāmatu lasīšanai pavēra skaņu ierakstu studija, kas tika atklāta 1961. gadā. 1954. gadā sākās neredzīgo ciemata celtniecība, 20.gs. 80-tajos gados tika uzcelts mikrorajons ar dzīvojamām mājām, klubu veikaliem un sadzīves pakalpojuma punktiem. Biedrības uzņēmumi spēja nodrošināt nodarbinātības iespējas visiem darba spējīgajiem redzes invalīdiem. Kopš 1961. gada biedrībā sākās ekonomiskais uzplaukums. Ražošanas uzņēmumu peļņa bija Neredzīgo biedrības galvenais ienākumu avots. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā redzes invalīdu ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Ražošanas uzņēmumi zaudēja 98% tirgus. Pievienot komentāruInsert Bullet List Please enter at least one item. Item: Item: Item: Item: Item: Insert Numeric List Please enter at least one item. Item: Item: Item: Item: Item: Insert Link Please enter the link of the website Optionally you can add display text Insert Email Please enter the email address Optionally add any display text Insert Image Please enter the link of the image Insert YouTube Video Please enter the link of the video Image Upload Privātuma politika Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:
Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma. Portāla lietošanas noteikumi Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:
Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā. Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma. 
|
||||||||||
|
Apskates vietas | ||
|
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga
Rīgas vēsturiskais centrs
Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas apkaimēs
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
|
||
Projekta sponsori | ||
   |
||
Informatīvais atbalsts | ||
  |
||
Komentāri