Purvciema ielas

Madonas iela

Madonas iela sākas krustojumā ar Braslas ielu un beidzas krustojumā ar Vējavas ielu. Tā tikai izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu Vidzemes Madonas pilsētas vārdā, kas līdzīgi citām Purvciema ielām laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 459 metri.

Marsa gatve

Marsa gatve sākas pie krustojuma ar Ilūkstes ielu un beidzas krustojumā ar Varavīksnes gatvi. Marsa gatve kā viena no Rīgas pilsētas ielām pastāv no 20.gs. 70.-tajiem gadiem ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 305 metri. Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē par "Sarkano planētu".

Mārcienas iela

Mārcienas iela sākas pie krustojuma ar Braslas ielu un beidzas krustojumā ar Purvciema ielu. Līdzīgi kā citas ielas, arī šī iela tika izveidota 20.gs. 70.-tajos gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas abas puses nav savienotas, jo pa vidu uzcelta dzīvojamā ēka. Ielas garums ir vien 185 metri. Mārciena ir ciems Madonas novada 157 km no Rīgas, izveidojusies pie bijušās Mārcienas muižas.

Medņu iela

Medņu iela sākas pie krustojuma ar Induļa ielu un beidzas krustojumā ar Žagatu ielu, papildus robežojas ar Fazānu ielu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Medņu iela minēta 1926. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ir viena no īsākām Purvciema ielām, tās garums ir 134 metri. Mednis ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Nīcgales iela

Nīcgales iela sākas krustojumā ar Dzelzavas ielu un beidzas krustojumā ar Pildas ielu Dārzciemā, Purvciemā robežas ar Purvciema ielu. Pirmo reizi Nīcgales iela Rīgas ielu sarakstā minēta 1932. gadā ar nosaukumu Jersikas iela. 1936. gadā iela jau sastopama ar savu tagadējo nosaukumu – Nīcgales iela. 1938. gadā Nīcgales ielai tiek pievienota Lāčmuižas iela. 1974. gadā tā tiek pārsaukta par Andreja Jerjomenko ielu, par godu militārajam darbiniekam Andrejam Jerjomenko (Андрей Ерёменко). 1991. gadā tā atguva vēsturisko Nīcgales ielas nosaukumu. Kopējais ielas garums ir 2167 metri.

Paipalu iela

Paipalu iela sākas pie krustojuma ar Induļa ielu un beidzas strupceļā, krustojas ar Kriķu un Rubeņu ielām. Ielas abas puses nav savienotas, jo pa vidu uzcelts 106. bērnudārzs. Pirmo reizi pilsētas ielu sarakstā minēta 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Paipala ir neliels fazānu dzimtas putns, kas tiek audzētas arī kā mājputni, lai iegūtu olas un gaļu. Paipalu olām piemīt ārstnieciskas īpašības.

Pīļu iela

Pīļu iela sākas pie krustojuma ar Ainavas ielu un beidzas krustojumā ar Stirnu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas līdzīgi kā daudzām citām Purvciema ielām, laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 231 metrs. Pīles ir vidēji lieli ūdensputni, kas dzīvo gan saldūdenī, gan sālsūdenī.

Purvciema iela

Purvciema iela ir viena no galvenajām un vecākajām ielām Purvciemā. Tā sākas pie krustojuma ar Braslas un Vestienas ielām un beidzas krustojumā ar Dzelzavas ielu. Iela krustojas ar Mārcienas, Kalsnavas, Nīcgales, Viršu, Zileņu, Stirnu, Ežu un Pūces ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā sastopama jau 1898/1899. gadā ar nosaukumu Paraciema iela (Мордорфская улица), kas laika gaitā transformējies uz Purvciema ielu. Ielas garums ir 1635 metri.

Pūces iela

Pūces iela sākas krustojumā ar Stirnu ielu pie Purvciema tirgus un beidzas strupceļā, krustojas ar Upeņu, Purvciema, Kurmju un Gunāra Astras ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1929. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk arī nav mainījies. Ielas garums ir 668 metri. Meža pūce ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Rubeņu iela

Rubeņu iela sākas pie krustojuma ar Paipalu ielu un beidzas krustojumā ar Ieriķu ielu, krustojas ar Žagatu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos tā minēta tikai 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 240 metri. Rubenis, arī teteris ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Saktas iela

Saktas iela sākas krustojumā ar Kalsnavas ielu un beidzas pēc krustojuma ar Staiceles ielu, krustojas vēl ar Vēsmas ielu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 340 metri.

Staiceles iela

Staiceles iela sākas krustojumā ar Braslas ielu un beidzas krustojumā ar Saktas ielu. Ielas abas puses nav savienotas, jo pa vidu uzcelta dzīvojamā ēka. Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 189 metri. Staicele ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Alojas novadā, 140 km no Rīgas. Kopš 1992. gadā tā kļuva par pilsētu.

Stirnu iela

Stirnu iela ir viena no galvenajām un garākajām Purvciema ielām, kas sākas pie Augusta Deglava un Gunāra Astras ielu krustojuma un beidzas krustojumā ar Ieriķu ielu. Krustojas ar Kurmju, Purvciema, Pūces, Dzelzavas, Ūnijas un Pīļu ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Stirnu iela sastopama 1925. gadā ar nosaukumu Briežu iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1932. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Sveķu iela

Sveķu iela ir viena no īsākām apkaimes ielām, sākas krustojumā ar Ieriķu un Stirnu ielām un beidzas pie Lielvārdes ielas. Pirmo reizi pilsētas ielu sarakstos sastopama tikai 1957. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 318 metri.

Upeņu iela

Upeņu iela sākas krustojumā ar Pūces ielu un beidzas strupceļā, krustojas ar Dzelzavas ielu. Ielas abas puses nav savienotas. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1925. gadā ar nosaukumu Brūkleņu iela, bet jau 1930. gada adrešu grāmatās tā sastopama ar savu tagadējo nosaukumu Upeņu iela. Ielas garums ir 700 metri. Melnā upene ir daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms.

Vaidavas iela

Vaidavas iela ir Purvciema nozīmīga iela, sākās krustojumā ar Ūnijas ielu un beidzas krustojumā ar Dzelzavas ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Vaidavas iela sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 551 metrs. Vaidava ir ciems Kocēnu novada Vaidavas pagastā. Izvietojies pēckara gados pie bijušās Veļķu muižas un Vaidavas pagastnama Strīķupes un Vaidavas ezera krastos.

Varavīksnes gatve

Varavīksnes gatve ir Purvciema lokveida iela, kura sākas un beidzas krustojumos ar Ilūkstes ielu. Krustojas ar Zvaigznāja un Marsa gatvēm. Pirmo reizi pilsētas ielu sarakstos tā sastopama tikai 1978. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. ielas garums ir 689 metri.

Varžu iela

Varžu iela ir neliela likumaina iekškvartāla apkaimes iela, tā sākas strupceļā pie Nīcgales un Purvciema ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar Vējavas ielu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Varžu iela minēta jau 1925. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 532 metri.

Vējavas iela

Vējavas iela sākas krustojumā ar Braslas un Kalsnavas ielu un beidzas krustojumā ar Dzelzavas ielu, krustojas ar Staiceles, Madonas un Varžu ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 760 metri.

Vēsmas iela

Vēsmas iela ir visīsākā Purvciema iela, tās garums ir vien 99 metri. Iela sākas pie krustojuma ar Saktas ielu un beidzas strupceļā pie Vējavas ielas. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1957. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.

Zileņu iela

Zileņu iela sākas pie krustojuma ar Purvciema ielu un beidzas krustojumā ar Nīcgales ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta tikai 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas savu nosaukumu nav mainījusi. Ielas garums ir 255 metri.

Zvaigznāja gatve

Zvaigznāja gatve sākas krustojumā ar Varavīksnes gatvi un beidzas krustojumā ar Lielvārdes ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta tikai 1978. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Kopējais ielas garums ir 409 metri. Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas

Žagatu iela

Žagatu iela sākas pie krustojuma ar Rubeņu ielu un beidzas krustojumā ar Medņu ielu, krustojas ar Teteru, Kriķu, Induļa un Ainavas ielām. Pirmo reizi Žagatu iela minēta jau 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. 20. gs. 70.-tos gados, uzsākot daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecību, likvidēja ielas posmu pie Stirnu ielas un nojauca veco apbūvi. Ielas garums ir 495 metri.