Bijušais Aleksandra Augstumu slimnīcas korpuss 2008.g. Foto autors - Maksims Segals

1710.gadā grāfs Aleksandrs Menšikovs, 8 km no Rīgas, stratēģiskos nolūkos, lika uzbērt pauguru, kuru nosauca viņa vārdā par Aleksandra Augstumiem. Tad arī šeit, 1820.gada 10. maijā, Vidzemes Sabiedriskā aizgādības kolēģija uzsāka "Dievam tīkamu iestāžu", kuru skaitā bija arī pirmā psihiatriskā dziednīca Baltijā, celtniecību.

Tieši šo parku Aleksandrs I uzdāvināja 1819.gadā Rīgas pilsētai kā zemes gabalu, kur celt "Dievam tīkamu iestādi". Šajā iestādē, kopā noziedzniekiem, bija ievietoti arī garīgi slimi cilvēki. Tā, pēc cara pavēles, par Rīgas pilsētas un Vidzemes Sabiedriskās aizgādības kolēģijas piešķirtajiem līdzekļiem uzsāka ārstnieciskās iestādes celtniecību. Ēku projektu izstrādāja Vidzemes guberņas arhitekts H.F.Breitkreics. Viņš izstrādāja arī būvizmaksu tāmi 13 celtnēm par kopējo summu 139 070 rubļiem. Būvdarbi tika uzticēti tirgotājam K.F.Borgauptam, kurš pēc īpaša kontrakta uzticēja būvdarbus tajā laikā Rīgā pazīstamam būvmeistaram I.D.Gotfrīdam. Dievam tīkamo iestāžu kompleksu, tostarp, garīgi neveselo slimnīcu atklāja 1824.gada 21.septembrī. To nosauca par Aleksandra Augstumiem. Aleksandra Augstumu dziednīca pildīja, galvenokārt, nespējnieku patversmes funkcijas un bija stacionārs neārstējamiem garīgi slimiem cilvēkiem. Aleksandra Augstumu ārstniecisko iestāžu komplekss tika palielināts, proti, 1903.-1906.gadam uzcēla divstāvu akmens ēku, 1906.gadā eksplutācijā nodeva vienstāva mūra māju, kurā izvietoja kapliču, sekciju telpas un līķu kameras. Smagus zaudējumus slimnīca cieta vācu okupācijas laikā, kad vairāk nekā 300 slimnīcas garīgi slimos pacientus vācieši 1942.gadā nošāva.

Pēc 2. Pasaules kara Aleksandra Augstumu slimnīca bija vienīgā funkcionējošā psihiatriskā slimnīca Rīgā. Iestādei tika dots jauns nosaukums - Rīgas Psihoneiroloģiskā slimnīca, tagad- Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs.

Slimnīcas teritorijā atrodas divi pieminekļi - Divi (Sašķeltā dvēsele) atrodas aiz administratīvā korpusa ēkām kā dekoratīvs tēlniecības darbs. Piemineklis atklāts 1987. gadā kā savdabīga akmens skulptūra, kas veltīta garīgi slimo cilvēku sašķeltajai personībai. Tas ir piemineklis gara slimību izkropļotajam ķermenim, kura čaulā kādreiz ir slēpies dižs gars. Pieminekļa autori ir Inta un Uldis Bergi.

Hipokrāta piemineklis. Piemineklis atklāts 1989. gadā, tā autors ir tēlnieks Igors Vasiļjevs. Pilnā augumā attēlots un zālienā bez postamenta novietotais Hipokrāta piemineklis ir kā atgādinājums par ārsta atbildību sabiedrības un pacientu priekšā svarīgu lēmumu pieņemšanā, netieši atgādinot, ka padomju laikos, tieši šajā iestādē, bija iespējams safabricēt diagnozi un izolēt savādāk domājošos. Piemineklis ir veidots bronzā.

Sīkāk par Aleksandra Augstumu slimnīcu lasiet sadaļā Sarkandaugava.