Vēsture Kapsētas Izglītība Infrastruktūra
Arhitektūra Zaļā zona Rūpniecība Neredzīgo ciemats

Neredzīgo ciemats (Strazdumuiža)

Neredzīgo pansionāts, 19.10.2017
Neredzīgo pansionāts

Neredzīgo cilvēku sociālā rehabilitācija Latvijā sākās tikai 19.gs. beigās. Viena no pirmajām, kas pievērsās šim jautājumam bija Ida fon Valentinoviča, pārvācota poļu muižnieku meita. Bērnībā Ida smagi pārdzīvoja savas draudzenes Dorotijas redzes zudumu, kad jau 16 gadu vecumā bija nolēmusi savu dzīvi veltīt neredzīgu bērnu izglītošanai. 1871. gadā Ida dodas uz Kēnigsbergu, kur atrodas Neredzīgo institūts, Krievijas impērijas teritorijā tāda nav. Gada laikā viņa apgūst aklo bērnu apmācības metodiku un zināšanas tiflopedagoģijā.

1872. gadā viņa Rīgā, Zvanu ielā 11, atver viengadīgu neredzīgo bērnu elementārskolu, kas bija pirmā skola neredzīgajiem bērniem Baltijā. 1877. gadā tiek dibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība. 1878. gadā skola tika pārdēvēta par Rīgas Neredzīgo Institūtu. 1883. gadā tika atvērtas amatnieku darbnīcas. Rīgas rātskunga atraitne Johanna Karolīna Pihlava 1884. gadā Neredzīgo institūtam atdāvina sev piederošo Strazdumuižas daļu – vasarnīcu un kalpu māju. Tajā pašā gadā institūts tika pārcelts uz Strazdumuižu.

Neredzīgo pansionāts, 19.10.2017
Neredzīgo pansionāts

1889. gadā tika uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Luija Braila (reljefa sešpunktu) rakstības sistēmā. 1893. gada 9.maijā Strazdumuižā tiek atvērta arī neredzīgo patversme. Tās uzdevums ir sniegt palīdzību neredzīgiem un vājredzīgajiem cilvēkiem iemācīties izgatavot sukas, pīt grozus un dažādu pinumu izgatavošanu un dot patvērumu darba nespējīgiem un veciem redzes invalīdiem. Kopš 20.gs. sākuma neredzīgie amatnieki savus izstrādājumus demonstrē dažādās izstādēs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Institūtā tika izveidots koris un pūtēju orķestris. Līdz 1. Pasaules karam institūta darba valoda bija vācu.

1922. gadā Latvijas valsts pārņēma Institūtu savā īpašumā, un institūta dzīvē pieauga latviešu valodas loma. 1922. gadā A.Rutkis un P.Eihe izstrādāja latviešu Braila raksta alfabētu. 1926. gads – tika nodibināta Latvija Neredzīgo savienība – tagadējās Latvijas Neredzīgo biedrības tiesiskā priekštece. 20.gs. 20.-30.tajos gados lēni, bet noteikti uzlabojās redzes invalīdu dzīves līmenis. Šajā laikā inteliģentie bezdarbnieki un paši neredzīgie pārrakstīja Braila rakstā daudzas grāmatas. Neredzīgie amatnieki turpināja piedalīties dažādās izstādēs.

Neredzīgo pansionāts, 19.10.2017
Neredzīgo pansionāts

Padomju laikā amatnieku darbnīcas tika pārveidotas par Rīgas mācību un ražošanas uzņēmumu. 1949. gadā Latvijas Neredzīgo biedrība pārņēma to savā īpašumā. 1953. gadā tika izveidota Braila raksta tipogrāfija. Jaunas iespējas grāmatu lasīšanai pavēra skaņu ierakstu studija, kas tika atklāta 1961. gadā.

1954. gadā sākās neredzīgo ciemata celtniecība, 20.gs. 80-tajos gados tika uzcelts mikrorajons ar dzīvojamām mājām, klubu veikaliem un sadzīves pakalpojuma punktiem. Biedrības uzņēmumi spēja nodrošināt nodarbinātības iespējas visiem darba spējīgajiem redzes invalīdiem. Kopš 1961. gada biedrībā sākās ekonomiskais uzplaukums. Ražošanas uzņēmumu peļņa bija Neredzīgo biedrības galvenais ienākumu avots. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā redzes invalīdu ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Ražošanas uzņēmumi zaudēja 98% tirgus.

Ārējās saites


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)