Vēsture Muižas Zaļā zona Lidosta Rūpniecība Infrastruktūra

Spilves vēsture

Augs spilve
Augs spilve

Spilves apkaime teritoriāli sastāv no divām daļām – Spilves pļavām un Podraga. Ar vārdu “spilve” apzīmē grīšļu dzimtas augu, kas līdzinās meldriem un niedrēm. Latvijā spilves ir tipiski purvu augi. Vēl joprojām šejienes mitrajās pļavās ir sastopams daudz niedrāju. Tiek uzskatīts, ka akmens laikmetā Spilves pļavas vēl klāja ūdeņi, kamēr citur Rīgas teritorijā bija zvejnieku un mednieku apmetnes. Tiek uzskatīts, ka caur Spilves pļavām Lielupe kādreiz ieplūda Daugavā. Kad Lielupe sāka ieplūst tieši jūrā, šeit izveidojies ir plašs purvājs.

Podrags pirmo reizi avotos minēts 1656. gada Piņķu muižas revīzijas protokolā, runājot par pļaušanas tiesībām Spilves pļavās. Vadoties pēc 17. gs. beigu Rīgas patrimonālapgabala kartes, Spilves plašumus rietumos ieskāvis Buļļu jeb Kuršu ceļš, bet Daugavas pusē – ceļš uz Daugavgrīvu, starp tiem bija izvietojušās namnieku pļavas un muižas. 17. gs. Spilve galvenokārt bija apdzīvota gar Daugavas krastu un pie Voleriem. 18. gs. retās zemnieku mājas, kas atradās Spilvē, skaitījās pie Piņķu draudzes.

Spilves vārds saistīts arī ar Ziemeļu karu (1701 – 1721). Spilves kauja notika starp Saksijas un Zviedrijas karaspēku 1701. gada 9. jūlija rītā, kad zviedru karaspēks dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un 3 stundu ilgajā kaujā sakāva Saksijas karaspēku. Uzvara Spilves kaujā nostiprināja Zviedrijas armijas pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā.

Spilves apkaimē pie Apakšgrāvja ielas Latvijas Brīvības cīņu laikā, 1919. gada novembra sākumā, noritēja smagas kaujas starp 7. Siguldas pulka un Dzelzsdivīzijas 1. pulka vienībām. Pie Šmitiem atrodas Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta Bumbukalns, kur 1939. gada 1. janvārī svinīgi atklāja piemiņas akmeni. Vara plāksnē bija attēlota karte ar Latgales divīzijas uzbrukumu virzieniem un uzrakstu “No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris plkv. Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1. novembrī 1919. gada galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka”. Piemiņas zīmi izpostīja 1969. gadā, bet piemiņas zīmi saglabāja Šmitu mājas saimnieka meita Ērika. 1989. gadā plāksni atjaunoja, bet 20.gs. 90-tajos gados to nozaga.



Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)