Vēsture Kapsētas Izglītība Infrastruktūra
Arhitektūra Zaļā zona Rūpniecība Neredzīgo ciemats

Latvijas neredzīgo bibliotēka

Latvijas Neredzīgo bibliotēka dibināta 1962. gadā. Tolaik tās nosaukums bija Centrālā Republikāniskā Neredzīgo raksta bibliotēka. Tomēr bibliotēkas pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimta otrajā pusē, kad Latvijā sākās neredzīgo cilvēku sociālā rehabilitācija.

Ida fon Valentinoviča nodibināja ne vien skolu, bet arī Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūta bibliotēku ar pussimtu sadāvinātām un pirktām grāmatām vācu un latviešu valodā. 1884. gadā Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu no Pārdaugavas pārcēlās uz Strazdumuižu. 1889. gadā institūtā tika uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Braila rakstības sistēmā.

Līdz 20. gadsimta 20. gadiem visas neredzīgajiem paredzētās grāmatas Latvijā bija tikai vācu un krievu valodā. Pieaugot šo grāmatu skaitam, tika likti pamati Neredzīgo institūta bibliotēkai (NIB), kas Strazdumuižā darbojās sabiedriskā kārtā. 1957. gadā NIB tika pakļauta LPSR Kultūras ministrijai un pārdēvēta par Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli. Ar 1961. gadu tā atkal mainīja nosaukumu, kļūstot par Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēku, līdz, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1962. gada 23. marta Rīkojumu Nr. 417-r, tā visbeidzot kļuva par Centrālo Republikānisko Neredzīgo raksta bibliotēku. Par Bibliotēkas pirmo direktoru tiek iecelts Staņislavs Miklaševics. 1963. gadā par Bibliotēkas mājvietu kļuva t.s. Strazdumuižas kungu nams Juglas ielā 14, kurā Bibliotēka atradās līdz pat 2017.gada beigām.

Laikā, kad tika nodibināta pirmā Neredzīgo skola, radās arī vajadzība pēc grāmatām neredzīgo rakstā. Sākotnēji tās pārrakstīja ar roku – pirmsākumā vācu valodā. 1889. gada aprīlī Rīgas Neredzīgo institūta tolaik jaunais direktors O. Notnāgels organizēja Neredzīgo izglītošanas biedrības dāmas literāro darbu pārrakstīšanai Braila rakstā vācu valodā. Dažas grāmatas tika pārrakstītas arī latviešu valodā, izmantojot vācu alfabētu. Kā visvecākā ar roku pārrakstītā grāmata ir saglabājusies 1899. gadā tapusī A. Deglava „Pastarā diena. Stāsts iz tautas dzīves” un tā joprojām atrodas Bibliotēkas krājumā. Līdz mūsdienām saglabājies grāmatas 1. sējums.

1922. gadā Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādāja neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Tā paša gada oktobrī valdība atvēlēja naudas līdzekļus inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai pie neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbiem. Grāmatu pārrakstīšana neredzīgajiem turpinājās arī 30. gados. Pārrakstīto grāmatu skaits krasi samazinājās 40. gados, bet pēc Otrā pasaules kara grāmatu pārrakstīšana Braila rakstā atkal atsākās.

1953. gadā sāka darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts izdevniecībā nodibināja Neredzīgo literatūras redakciju. Pirmā grāmata, ko šī redakcija sagatavoja iespiešanai tipogrāfijā, bija M. Gudriņika sastādītā ābece „Braiļa sistēmas raksta zīmes”. Palielinoties tipogrāfijas jaudai, varēja izdot ne tikai mācību grāmatas, bet arī daiļliteratūru. Ar 1961. gada jūniju grāmatu pārrakstīšanu Braila rakstā ar roku oficiāli pārtrauca. Sākotnēji neredzīgo grāmatas iespieda uz perfokartona, no 2001. gada Braila grāmatu ražošanā sāka izmantot printeri “Index Braille 4×4 Pro”.

1961. gada 1. jūlijā neredzīgo raksta bibliotēkā tika nodibināta Skaņu ierakstu studija. Tā bija viena no pirmajām bijušajā PSRS. Tas bija sākums jaunam grāmatu veidam neredzīgajiem – ieskaņotajām jeb „runājošajām grāmatām” (audiogrāmatām). Pirmās audiogrāmatas tika ierakstītas magnetafona lentēs.

1986. gada studijā sāka ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs, kas ar laiku aizstāja magnetofona lentes. Attīstoties tehnoloģijām, 2002. gadā grāmatas sāka ieskaņot CD-ROM formātā, kas šodien jau aizstāts ar CD mp3 formātu. Mūsdienās Bibliotēkas lasītājiem ir iespēja ierakstīt grāmatu arī USB zibatmiņā. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgā bibliotēka Latvijā, kas pati “ražo” grāmatas savam krājumam, reproducējot tās Braila rakstā vai ieskaņojot audio formātā.

Adrese: Strazdumuižas ielā 80.

Teksta avots


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)