Jaunā Ģertrūdes baznīca | Kristus Piedzimšanas katedrāle
Aleksandra Ņevska baznīca | Ave-sol | Vecā Ģertrūdes baznīca

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, 13.10.2013
Svētā Aleksandra Ņevska
pareizticīgo baznīca

Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca atrodas Brīvības ielā 56. Baznīcas draudzes pirmsākumi meklējami 18. gadsimta 30. gados. Šajā laikā Rīgas Pēterburgas priekšpilsētā atradās kara hospitālis, dibināts pēc Pētera I rīkojuma karā ar zviedriem. Ārstniecības vajadzībām 1731. gadā tika uzcelta baznīca un iesvētīta par godu Dievmātes ikonai „Dzīvi Nesošais Avots” Dievnams atradās tag. Kr. Valdemāra un Ģertrūdes ielu stūrī un pusgadsimta laikā te izveidojās viens no ievērojamākajiem pilsētas garīgajiem centriem. Līdz ar 1812. gada karu, baznīcu kopā ar priekšpilsētu iznīcināja.

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, 13.10.2013
Svētā Aleksandra Ņevska
pareizticīgo baznīca

Mūsdienu baznīca celta laikā no 1820.-1825. gadam, pēc tirgotāju Rīgas tirgotāju P.Gračova (Павел Грачев), M.Badrova (Михаил Бадров) un M. Popadjina (Михей Попадьин) ierosmes un par viņu līdzekļiem.

Baznīca ieguva nosaukumu par godu svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra. Baznīcas projekta autors ir arhitekts K. F. Breitkreics.

Dievnama arhitektūra klasicisma stilā – kolonnu ietverta rotonda. Iekšpusē kupols balstījās uz 12 klasiskā stila kolonām. Vienotajam stilam atbilst arī priekšnami no trīs pusēm un kora balkons, kuri izvietoti puslokā. Ēka ir no koka, apmesta un krāsota. Mazliet neparasta ir ieeja dievnamā, jo pēc pareizticīgo baznīcas kanoniem, altārim jāatrodas austrumos, bet ielu izvietojums ir tāds, kāds ir jau no pirmsākumiem, tādēļ, ienākot ēkā, apmeklētājs ienāk nevis centrālajā jomā, bet kreisajā spārnā.

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, 13.10.2013
Svētā Aleksandra Ņevska
pareizticīgo baznīca

1845. gadā dievnama otrajā stāvā izveidoja piebūvi kristību un svētdienas skolas vajadzībām. 1863. gadā uzbūvēts atsevišķs mūra zvanu tornis (smagākais zvans svēra 2 tonnas, bet sākoties 1. Pasaules karam zvanus evakuēja, un tā tie arī pazuda).

Dievnama interjerā ir izvietota unikāla svētbilžu kolekcija. Tāpat baznīcas kreisajā spārnā atrodas ikona, kas godina mecenātus. Ikonā attēlots erceņģelis Mihails, svētais moceklis Pāvils un pravietis Mihejs.

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, 13.10.2013
Svētā Aleksandra Ņevska
pareizticīgo baznīca

Jau 19. gadsimta vidū, tāpat kā pirms 100 gadiem Sv. Aleksandra Ņevska baznīca kļuva par sabiedrībā atzītu garīgo centru. Šeit dievkalpojumus noturēja Rīgas vikāri, bīskaps Irinarhs un arhibīskaps Filarets. Baznīcas darbība bija saistīta ar daudziem tā laika pareizticīgo dzīves notikumiem. 1850. gada 1. jūlijā baznīcā pulcējās visa Rīgas garīdzniecība. No 1892. gada līdz Pirmajam pasaules karam Ņevas Aleksandra baznīcā katru gadu septembrī – oktobrī tika sagaidīts un godināts Pleskavas-Pečoru klostera svētums – brīnumdarošā Dievmātes ikona „Aizkustinājums” („Умиление”). Šeit ne vienu reizi vien pabija arī īpaši Livonijā godātā Jakobštates ikona no Svētā Gara baznīcas.

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, 13.10.2013
Svētā Aleksandra Ņevska
pareizticīgo baznīca

Padomju Latvijas laikā ēka tika reģistrēta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā 19. gadsimta pirmās ceturtdaļas klasicisma paraugs. Pateicoties unikālai arhitektūrai un neatsveramai kultūrvēsturiskai vērtībai, 1997. gada 4. decembrī Rīgas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca kā pilsētas vēsturiskā centra sastāvdaļa tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Mūsdienās Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca ir ne tikai daudzu cilvēku iemīļots, un godāts dievnams, kas kļuvis par savdabīgu simbolu starpkonfesionālai un starpnacionālai vienotībai, bet arī 19. gadsimta pirmā ceturkšņa krievu koka baznīcu arhitektūras piemineklis.

Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, 13.10.2013
Svētā Aleksandra Ņevska
pareizticīgo baznīca

1995. gadā draudzes dzīvē notika nozīmīgs notikums: baznīcai un zvanu tornim tika nomainīti krusti. Tagad baznīcu un zvanu torni rotā jauni apzeltīti krusti, kurus iesvētīja Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Aleksandrs.

Sagaidot 180 gadu jubileju, baznīcu 2005. gadā izrotāja divas godājamas ikonas – Dievmātes brīnumdarošās ikonas „Počajevas” kopija un Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra dāvana – svētmocekļa Rīgas Jāņa ikona ar relikviju daļiņu. Šodien Rīgas Sv. Aleksandra Ņevska baznīca turpina gadsimtiem ilgās garīgās tradīcijas un ir viens no iemīļotākajiem un apmeklētākajiem garīgās dzīves centriem Rīgā.


Jaunā Ģertrūdes baznīca | Kristus Piedzimšanas katedrāle
Aleksandra Ņevska baznīca | Ave-sol | Vecā Ģertrūdes baznīca



Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)