Bijušās Aleksandra Augstumu slimnīcas korpuss 2008.g Foto: Maksims Segals

Garīgās veselības aģentūras pirmsākumi meklējami 1710.gadā, kad grāfs Aleksandrs Menšikovs, 8 km no Rīgas, stratēģiskos nolūkos, lika uzbērt pauguru, kuru nosauca viņa vārdā par Aleksandra Augstumiem. Tad arī šeit, 1820.gada 10. maijā, Vidzemes Sabiedriskā aizgādības kolēģija uzsāka "Dievam tīkamu iestāžu", kuru skaitā bija arī pirmā psihiatriskā dziednīca Baltijā, celtniecību.¹

Tieši šo parku Aleksandrs I uzdāvināja 1819.gadā Rīgas pilsētai kā zemes gabalu, kur celt "Dievam tīkamu iestādi". Šajā iestādē, kopā noziedzniekiem, bija ievietoti arī garīgi slimi cilvēki. Tā, pēc cara pavēles, par Rīgas pilsētas un Vidzemes Sabiedriskās aizgādības kolēģijas (šī kolēģijas pārziņā atradās slimnieku ārstniecība un uzraudzība) piešķirtajiem līdzekļiem uzsāka ārstnieciskās iestādes celtniecību.

Otrais Ķeizardārzs šodien Foto: Maksims Segals

Ēku projektu izstrādāja Vidzemes guberņas arhitekts H.F.Breitkreics. Viņš izstrādāja arī būvizmaksu tāmi 13 celtnēm par kopējo summu 139 070 rubļiem. Būvdarbi tika uzticēti tirgotājam K.F.Borgauptam, kurš pēc īpaša kontrakta uzticēja būvdarbus tajā laikā Rīgā pazīstamam būvmeistaram I.D.Gotfrīdam.²

"Dievam tīkamo iestāžu" kompleksu, tostarp, garīgi neveselo slimnīcu atklāja 1824.gada 21.septembrī. To nosauca par Aleksandra Augstumiem. Par iestādes direktoru tika iecelts Oto Hūns (1764-1832), kurš bija pazīstams 18.gs. medicīnas darbinieks. Līdz ar Aleksandra Augstumu atvēršanu savu eksistenci beidza Rīgas cietokšņa citadeles slimnīca, jo no turienes uz Aleksandra Augstumiem tika pārcelti visi garīgi un venēriski slimie, kā arī vājprātīgo nama pacienti.

Ārsnieciskās iestādes ēkas H.F.Breitkreics izvietoja krievu "H" burta veidā. Divstāvīgās sānu ēkas tika ierīkotas slimnīcas vajadzībām, bet perpendikulāri izvietotajā, trīsstāvu ēkā, atradās darba nams, nespējnieku patversme, morgs un sekciju telpas.³ Nespējnieku patversmes galvenā fasāde bija vērsta uz Vītolu alejas un pilsētas pusi. Sānu ēku fasādes - bija izvietotas viena pret otru. Korpusus apvienoja starp tiem izvietotās nelielās vienstāvu celtnes, kur atradās pirts, veļas mazgātava un sardzes māja.

Sakarā ar pacientu pieaugumu, 1865.gadā slēdza pārmācības namu, bet 1880.gadā piespiedu darba namu un nespējnieku namu.⁴ To vietā, perpendikulāri izvietotajā ēkā, ielika garīgi slimos pacientus un ierīkoja dzīvokļus rakstvedim, dārzniekam, lopkopei un virtuves strādniecēm.

Iestādē tika uzņemti slimnieki no visiem slāņiem, gan par maksu, gan bez maksas. Bez maksas uzņēma garīgi slimos, kuriem nebija maksātspējīgu radinieku, kā arī bāreņus. Par dažu slimnieku ārstēšanu maksāja labdarības biedrības, pagasta valdes u.c. iestādes. Atverot psihiatrisko slimnīcu tika izveidotas piecas nodaļas ar 221 gultasvietu:
1.nodaļa - garā vājiem (52 gultasvietas- 30 vīriešiem un 22 sievietēm).
2.nodaļa - ar venēriskām slimībām sirgstošiem (15 gultasvietas sievietēm).
3.nodaļa - nespējniekiem (42 gultasvietas- 21 vīriešiem un 21 sievietēm).
4.nodaļa - pārmācāmiem (72 gutasvietas- 40 vīriešiem un 32 sievietēm).
5.nodaļa - spaidu darbos norīkotiem (40 gultasvietas- 20 vīriešiem un 20 sievietēm.⁵

Psihiski slimajiem atvēlētās 52 gultasvietas bija par maz Rīgai un visai Vidzemes guberņai, tāpēc 1835.gadā tika uzcelts vēl viens trīsstāvu korpuss. Tajā atradās kantoris, ārstu dzīvokļi un venērisko slimību nodaļa. Slimnīcas kantoris atradās šajā ēkā līdz pat 1966.gadam, pēc tam tas tika pārcelts uz jaunuzcelto trīstāvu korpusu teritorijas centrālajā daļā. Ārstu dzīvokļi atradās šajā namā līdz 1949.gadam, bet venērisko slimību nodaļu pārcēla uz Rīgas pilsētas 1. slimnīcu.⁶

1837.gadā tika uzbūvēti divi divstāvu nami - veļas mazgātava un virtuve. Vienā mājā ar veļas mazgātuvi atradās pirts, pavāru, ziņneša un vecākās veļas mazgātājas dzīvokļi. Virtuves ēkā atradās arī ceptuve, uzrauga, grāmatveža un saimniecības vadītāja dzīvokļi. Lai varētu apgaismot Aleksandra Augstumu slimnīcu, 1866. gadā tika uzcelta gāzes fabrika. 1906.gadā gāzes apgaismojumu nomainīja elektriskais. Lielā mērā to veicināja 1895.gadā notikušais sprādziens gāzes fabrikā.⁷

Ieskatu "Aleksandra Augstumu Dievam tīkamu iestāžu" sadzīvē sniedz šīs ārstnieciskās iestādes statūti, kuri bija vācu un krievu valodā:
• Iestādē nav pieļaujama bezdarbība, tāpēc galvenā uzrauga pienākumos ietilpst nodarbināt visus vājiniekus viņu spēju robežās.
• Vienā istabā dzīvojošajiem pēc kārtas tā jātīra, jāvēdina, kā arī jāsaklāj gultas un lāvas, jātīra atejas;
• Apmeklētājiem, kuri ierodas tikai ziņkārības dzīti, ieeja iestādē tika aizliegta;
• Sargiem jāseko, lai slimie katru dienu ķemmētu matus, mazgātu rokas un seju, ģērbtu tīras drēbes;
• Miesas sodi aizliegti vispār, vienā kambarī drīkst ieslēgt tikai vienu slimnieku, iepriekš no tā aizvācot visas nepiestiprinātās lietas. Pulksten 10 vakarā ienes matracīti vai salmu maisu, spilvenu un segu, ko noklāj uz grīdas, bet pulksten 5 no rīta aizvāc;
• No ārsta priekštatiem ir atkarīga bieža vai reta gultasveļas maiņa, diēta, vannu lietošana, uzturēšanas svaigā gaisā, darbu un nodarbības veids, izpriecu veidi, korsetes lietošana, ieslēgšana kambarī, neizārstējamo un ar krītamo kaiti sirgstošo slimnieku nodalīšana;
• Feldšeriem precīzi jāizpilda ārsta rīkojumi. Ārsta prombūtnes laikā feldšeris izdara atzīmes par izmaiņām slimnieka veselības stāvoklī u.c.⁸

Šie statūti ne tikai raksturo ārstnieciskās iestādes noteikto kārtību, bet arī liecina par humānu un medicīniski lietprātīgu attieksmi, protams, savam laikam atbilstošai praksei. Tajā pašā laikā slimniekiem ēdienu deva tikai vienu reizi dienā un ēdienkarte bija visai vienveidīga - pirmdienās un trešdienās putra ar taukiem, otrdienās un piektdienās putra ar zirņiem, ceturtdienās un svētdienās kāposti ar gaļu un putraimiem.⁹

Interesantas ir arī O.Hūna domas par psihiskajām slimībām un to ārstēšanu. O.Hūns uzskatīja, ka ārprāta iemesli parasti ir lepnība, māņticība, dievbijība un tieksme iemīlēties. Kā ārstnieciskas un terapijas metodes pielietoja vemšanu, ūdens procedūras, mehāniku, ierobežošanu, stingrību, iebiedēšanu un "pedagoģiskos paņēmienus". Lielos daudzumos lietoja muskusu, cūknātres, ožamo spirtu, driģenes, vīnakmeni, lai izraisītu vemšanu. Pilnasinības gadījumos nolaida asinis, bet hipohondriķiem deva spēcīgas šķīdinošas zāles. Melanholiķus ārstēja ar staipekņiem, bezmiega gadījumos deva opiju un kamparu. Trakuma lēkmju laikā lika uz galvas ledu, sniegu, aukstā ūdenī samērcētu lupatiņu. Krītamo kaiti ārstēja ar dzelzs rūsu, kas bija sajaukta ar cukuru. Interesanta ir alkoholisma ārstēšanas metode, proti, alkoholiķim jādod ēst ziepju gabaliņš parasta rieksta lielumā, kā arī citas lietas, pret kurām dzērājam ir nepatika. Šajā gadījumā deva zirnekļus un blaktis karstā vīnā. Te parādās empīriski nosacīti - reflektorā terapijas pielietošana.¹⁰ Jāsaka, ka par metodes pozitīvo iedarbību avots klusē.

Vidzemes Sabiedriskās aizgādības kolēģijas labdarības iestāžu štati tika apstiprināti tikai 1863.gada 22.maijā Iekšlietu ministrijā.¹¹ Jaunākais apkalpojošais personāls - uzraugi un sargi ilgus laikus tika komplektēti no klaidoņu un noziedznieku vidus, kuri bija izcietuši sodu piespiedu darba un pāraudzināšanas namos.

Šāda prakse bija izplatīta Vācijā, jo valdīja uzskats, ka no pastāvīgas saskarsmes ar psihiski slimajiem cilvēks var saslimt, tāpēc tika rekomendēts aizvietot apkalpojošo personālu ar kriminālnoziedzniekiem. No apkalpojošā personāla tika prasīta tikai noteiktība un muskuļu spēks, jo tika uzskatīts, ka psihiski slimajiem piemīt liels fiziskais spēks. Psihozes tika uzskatītas par neārstējamām. Nedaudzie atveseļošanas gadījumi tika skaidroti ar audzināšanas un labvēlīgās stingrības rezultātu, tāpēc kā attaisnojoša metode bija ierobežošanas metode - trakokrekli, važas, kambari, "nomierināšanas krēsli" u.c.¹²

Svarīgs vēsturisks fakts - 1870.g. Rīgu un Jelgavu apmeklēja pirmais psihiatrijas profesors Krievijā, I.M.Balinskis. Vizītes mērķis bija apspriest projektu un izvēlēties vietu pirmajai psihiatriskajai ārstniecības iestādei Baltijā, kuras celtniecību noraidīja vietējā muižniecība. 1873.gadā I.M.Balinskis, kopā ar arhitektu I.Štormu un akadēmiķi M.Mesmaheru, izstrādāja jaunu projektu Aleksandra Augstumu slimnīcas ēkām. Taču tas netika realizēts.¹³

Aleksandra Augstumu dziednīca pildīja, galvenokārt, nespējnieku patversmes funkcijas un bija stacionārs neārstējamiem garīgi slimiem cilvēkiem. Slimnieku kustība Aleksandra Augstumu dziednīcā bija visai zema. No atvēršanas dienas līdz 1903.gadam (78 gadu laikā) slimnīcā ārstējās tikai 4796 pacienti (2730 vīrieši un 2066 sievietes), jeb 61 pacients gadā.¹⁴

Neskatoties uz mazo pacientu skaitu, Aleksandra Augstumu ārstniecisko iestāžu komplekss tika palielināts, proti, 1903.-1906.gadam uzcēla divstāvu akmens ēku, 1906.gadā eksplutācijā nodeva vienstāva mūra māju, kurā izvietoja kapliču, sekciju telpas un līķu kameras. Līdz ar lietderīgo platību pieaugumu, palielinājās arī štata gultasvietas un ārstējošo ārstu skaits. 1824.gadā bija 52 gultasvietas un viens ārsts, kurš vienlaikus bija arī slimnīcas direktors; 1894.- 1905.g. - 132 gultasvietas un trīs ārsti.

Latvijas brīvvalsts laikā Aleksandra Augstumu slimnīca bija pārpildīta ar pacientiem, neskatoties uz to, ka tagadējā P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā atvēra psihiatrisko nodaļu ar 90 gultasvietām. 1927.- 1938.gados Aleksandra Augstumu slimnīcā bija 240 štata gultasvietas. Šī pārslodze bija saistīta ar to, ka bāreņus un bezpajumtniekus ārstēja bez maksas.¹⁵

1921.gadā LU tika izveidota psihisko un nervu slimību katedra, kuru vadīja doc. H. Buduls. 1924.gadā nodibināja Latvijas neiropatalogu un psihiatru zinātniski- medicīnisko biedrību. Taču tajos gados Aleksandra Augstumu slimnīcas ārsti neieņēma vadošās pozīcijas Latvijas psihiatrijā. Noteicošā loma bija Sarkankalna psihiatrijas slimnīcai,¹⁶ kura līdz 1944.gadam kalpoja par bāzi LU Medicīnas fakultātes psihiatrijas katedrai.¹⁷

Smagus zaudējumus slimnīca cieta vācu okupācijas laikā, kad vairāk nekā 300 slimnīcas garīgi slimos pacientus vācieši 1942.gadā nošāva.

Pēc 2. Pasaules kara Aleksandra Augstumu slimnīca bija vienīgā funkcionējošā psihiatriskā slimnīca Rīgā. Iestādei tika dots jauns nosaukums - Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīca.

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x