Komētforta dambis :: Rīgas nocietinājumi :: Apskates vietas :: Cita Rīga
Komētforta dambis

Pirmās ziņas par nocietinājumu celšanu pie Daugavas grīvas ir jau no 1205. gada, kad sāka celt cisterciešu klosteri un pili netālu no Daugavas labā krasta, pie tagadējās Vecdaugavas, kas bija Daugavas galvenā grīva. Pils kļuva par cietoksni, kas karu laikā vairākas reizes tika izpostīts un atjaunots.

Daugavas gultnei mainoties, lai aizsargātu Rīgu, 1608. gadā tika uzcelts jauns Daugavgrīvas cietoksnis Daugavas kreisajā krastā. Tomēr sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765. gadā G. E. fon Veismaņa vadībā Mangaļsalā sāka celt Komētfortu. 18. gs. beigās koka bateriju vietā izveido zemes nocietinājumus. Ņemot vērā Daugavas gultnes izmaiņas, 19. gs. otrajā pusē cietoksni pārbūvēja, maskēšanās nolūkos samazinot mūru augstumu.

1912. gadā tika uzsākta vairāku fortu būve Mangaļsalā un Bolderājā. Tika uzcelti divi forti ar 254 mm lielgabaliem, seši forti ar 152 mm lielgabaliem un trīs forti ar 138 mm. Katrā fortā tika uzstādīti divi lielgabali.

1. Pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri. 1925. gadā valdība ierosināja Saeimā Daugavgrīvas cietokšņa atjaunošanu, bet Saeima šo projektu neatbalstīja.

Tā ir vienīgā saglabājusies 18. gs. hidrotehniskā būve, kas celta upes gultnes regulēšanai Daugavas grīvā, kuras galvenais uzdevums bija regulēt ūdens plūdumu Daugavā, kā arī kuģu satiksmi ostas teritorijā. Komētforts ir Eiropas mēroga objekts, bet tajā pašā laikā arī viens no 100 visnolaistākajiem un apdraudētākajiem objektiem Latvijā.


Komētforta dambja atrašanas vieta Rīgas kartē



Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)