Природный заказник «Вецдаугава»

Vecdaugavas dabas liegums ir nozīmīga klaju iekšzemes kāpu pļavu ar kāpsmildzeni un jūrmalas pļavu aizsardzības teritorija, lielākā jūrmalas armērijas (Armeria maritima) atradne Latvijā un nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.

Dabas liegums „Vecdaugava” dibināts lai aizsargātu tur esošo floru un faunu. Tā platība ir 236 ha, tai skaitā sauszemes daļas platība – 107 ha (45%) un Vecdaugavas akvatorija – 130 ha (55%). Vecdaugavas lieguma teritorijas platība ir 57,9% no apkaimes kopējās platības, dabas lieguma robežās ietilpst arī lielākā daļa apkaimes ūdens teritoriju, publiskā apbūve ar apstādījumiem 1,9 ha platībā. Tikai neliela Vecdaugavas akvatorijas ziemeļu daļa neietilpst dabas lieguma teritorijā.

Dabas lieguma izveidošana notikusi pakāpeniski. Lieguma teritorija 20. gadsimta sākumā tikusi apsaimniekota – pļauta un ganīta, ap “Skanstnieku” mājām bijušas aramzemes (~6 ha). Vēlāk teritorija pārmaiņus tikusi izmantota lopu ganīšanai, pļaušanai un mazdārziņiem. 1982. gadā mazdārziņi tika likvidēti un rīkotas talkas, lai atjaunotu pļavas. 20. gadsimta 70-tajos un 80-tajos gados lieguma teritorijā jau atrastas vairākas retu augu un putnu sugas.

1984. gadā (65 ha platībā, ietverot „Skanstnieku” māju apbūvi, un teritoriju uz austrumiem no tās) izveidots vietējas nozīmes kompleksais dabas liegums ar mērķi aizsargāt Daugavas senajai deltai raksturīgās retas un izzūdošas augu sugas, kā arī putnu sugas un to ligzdošanas vietas. 1987. gadā teritorijai 65 ha platībā piešķirts kompleksā lieguma statuss, un tā atrodas valsts aizsardzībā. Pēc 1990. gadā veiktās blakus esošo teritoriju ornitoloģiskās izpētes dabas liegums paplašināts par 171 ha. Kopš 2005. gada dabas liegums atzīts par Natura 2000 (B tipa) teritoriju – teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.

Liegumā noteiktas divas aizsardzības zonas – dabas lieguma un neitrālā zona. Lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu ligzdošanu, dabas lieguma zonā no 15. marta līdz 1. jūlijam noteikts sezonas liegums. Tā laikā cilvēkiem aizliegts uzturēties šajās teritorijās, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem un visu veidu ūdens transportlīdzekļiem.

Dabas liegumā konstatētas 18 retas un aizsargājamas augu sugas, aug 25 aizsargājamie vietējo sugu dižkoki un 28 citzemju sugu dižkoki. Saskaņā ar ornitologa atzinumu – liegumā sastopamas 39 īpaši aizsargājamas putnu sugas, no tām 4 – lielais dumpis, grieze, seivi ķauķis un brūnā čakste – liegumā iespējams ligzdo. Kopumā dabas liegumā novērotas 88 putnu sugas. Pārējās aizsargājamās sugas konstatētas pārsvarā gadījuma novērojumos, pārlidojot lieguma teritoriju vai arī uzturoties tajā barošanās vai atpūtas laikā.

Lieguma teritorijā nenotiek komerciāla darbība. Pļavās tiek ganīti zirgi, izmantošanai nav komerciāla rakstura. Pussalu iedzīvotāji izmanto rekreācijai – pastaigām, dažkārt ar suņiem, vasarā vietumis peldas, ziemā slido. Vispopulārākā lieguma izmantošana ir makšķerēšanai un laivu braucieniem. Laika posmā no 1990.-2005. gadam „Skanstnieku” mājās pastāvēja AS „Auda” zvejniecības un novadpētniecības muzejs. Nu muzeja fondi pārcelti uz Rīnūžu skolu.