История Вецдаугавы

Vecdaugavas apkaimes nosaukums ir cieši saistīts ar Daugavu un tās grīvas maiņu, jo Vecdaugava ir sens Daugavas posms. Daugavas grīva ar zemiem, smilšainiem krastiem agrāk bieži mainījusi tecēšanas trasi. 13. gadsimtā pie Rīnužiem tā strauji pagriezusies uz ziemeļaustrumiem un grīva bijusi tagadējā Vecdaugava. 16. gadsimta kartēs Daugavas atteka attēlota vairāk uz rietumiem, savukārt vecā Daugavas grīva aizsērēja, izveidojoties jaunai. Kādreiz Vecdaugava, iztekot no Daugavas, veidoja divus atzarus, pie Rīnužiem atdalot Zvanītājsalu. 20. gadsimta 40. gados vienu no atzariem aizbēra. Līdz mūsdienām saglabājies Vecdaugavas augšgals, kura nosaukums ir Audupe.

Vecdaugavā kādreizējā Daugavgrīvas pils vietā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis "Daugavgrīvas klosteris – viduslaiku nocietinājums" – kas bija pirmais Daugavgrīvas cietoksnis, lai nodrošinātu tirdzniecību pa Daugavu un segtu jaundibināto Rīgu. Pils kļuva par cietoksni, kurš tika karos vairākas reizes izpostīts un atjaunots. 16. gadsimta vidū Daugava būtiski mainīja savu gultni, un 17. gadsimtā vecais Daugavgrīvas cietoksnis pamazām zaudēja savu nozīmi. Daugavas kreisajā krastā pie Lielupes ieteka Daugavā sāka veidot jauno Daugavgrīvas cietoksni.

Rīgas pilsētas administratīvajās robežās Vecdaugavas apkaime tika iekļauta 1960. gada 7. septembrī. 20. gadsimta 50. − 60. gados Vecdaugava tika apbūvēta ar privātām dzīvojamām mājām.

1984. gada 14. martā lai aizsargātu esošo floru un faunu Vecdaugavā nodibināja dabas liegumu Vecdaugava. Tas arī ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta Rīgā.

Vecdaugavas apbūve