Усадьба Suschenhof

Усадьба Suschenhof, 28.11.2006.<br>Avots: forum.myriga.info, Артур
Адрес: Jaunciema gatve 79e
Построена: В конце 19 века
Статус: Не является памятником
Стиль: Неоренессанс
Применение: Частная собственность, заброшена

Замок усадьбы Сужу (Suschenhof) расположен на берегу озера Кишезерс. В масштабах Риги это редкое здание в стиле неоренессанс с качественной отделкой фасада.

Ķīšezera austrumu krastā izveidojās Sužu muiža (vācu: Suschenhof). 19. gadsimta beigās uzcelta Sužu muižas kungu māja (pils) neorenesanses stilā, ļoti grezna ēka. 20. gadsimta sākuma adrešu grāmatās norādīts, ka Ādažu un Sužu muižas pieder baronu Kampenhauzenu (vācu: von Campenhausen) dzimtai. Ādažu muiža ar kunga dzīvojamo ēku atradās novada otrā malā pie Gaujas.

Sužu muižas pils, 28.11.2006.<br>Avots: forum.myriga.info, Артур
Sužu muižas pils

Izvirzītas vairākas hipotēzes, kāpēc uzcelta tik grezna māja. Barons vēlējies pārcelties dzīvot tuvāk Rīgai, tāpēc uzcēlis tik greznu ēku. Ķīšezera līcīšos bija atrodamas dziednieciskās dūņas, tāpēc barons vēlējies izveidot kūrortu, kam bija domāta greznā ēka. Tomēr faktu apstiprinājums līdz šim nav rasts nevienai hipotēzei. A. Caune izvirza versiju, ka greznās ēkas arhitekts varēja būt Kārlis Johans Felsko (vācu: Carl Johann Felsko).

Pēc muižas atsavināšanas 1923. gadā pili iegādājās Septītās dienas adventisti, kas šeit atvēra Baltijas ūnijas skolu – vidusskola ar amatniecības apmācību. Skolā adventisti no Baltijas valstīm apguva teoloģiju, bet vasarās pils izmantota kūrorta vajadzībām, jo blakus muižai Ķīšezerā bija medicīnisku dūņu slānis. Līdzās pilij atradās zemnieku palīgsaimniecības.

Pēc 2. Pasaules kara pils nebija pieejama apmeklētājiem, jo atradās PSRS armijas 42216. daļas slēgtajā teritorijā. Līdzās muižai uzcēla kazarmas, pie armijas daļas uzcēla tā saukto padomju kara pilsētiņu virsnieku ģimenēm.

Sužu muižas pils, 27.01.2007.<br>Avots: forum.myriga.info, Kirils
Sužu muižas pils

Pēc neatkarības atgūšanas Sužu muižā kādu laiku uzturējās Latvijas armijas izlūku desanta bataljons. Izlūkdesanta bataljons bija izveidots ar Latvijas aizsardzības ministra pavēli 1992. gada 30. aprīlī. 1998. gadā tā nosaukums mainīts – Izlūkdesanta Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljons (IDB-LATBAT). Sužu izlūkdesanta bataljons pastāvēja no 1992. līdz 2000. gadam, kad tas bija pārveidots par 1. kājnieku bataljonu. Sužu izlūkdesanta bataljona uzšuvē izmantots mūsdienu Bruņotajiem spēkiem reti lietota tradicionālā latviešu karavīru simbolika — austoša saule.

Mūsdienās muižas ēkas ir avārijas stāvoklī, tajās saimnieko SIA "Sužu pussala".

Расположение на карте