Zaķusalas TV tornis Avots: www.tvtornis.lv

Televīzijas tornis ir 368 metrus augsts un ir viens no desmit augstākajiem TV torņiem pasaulē. Skatu laukums Televīzijas tornī atrodas 97 m augstumā, no kura var redzēt Rīgas centru, Pārdaugavu, Rīgas HES Salaspilī un labos laika apstākļos arī Rīgas jūras līci un kuģus tajā, Siguldas augstākos punktus.

Pirmās ziņas par jaunas stacijas celtniecības nepieciešamību atrodamas jau no 1967. gada, kad kļuva skaidrs, ka vecā stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī Āgenskalnā, jau ir izmantojusi savas iespējas un nespēj tālāk attīstīties.

Zaķusalas TV tornis Aviatori.lv, Aviogrupa Eduards

Sākotnēji TV torņa celtniecībai bija izraudzītas vietas Bābelītes ezera apkaimē, gan Berģu kalnā, gan Ulbrokā. Lai novērtētu šīs vietas un izvēlētos vispiemērotāko tika uzaicināti PSRS Sakaru ministrijas Vissavienības Valsts projektēšanas institūta galvenais inženieris M. Škuds un galvenais speciālists I. Ostrovskis, kuri norādīja, ka tornis jāceļ pilsētas centrā, ar skatu laukumu un restorānu, kas piesaistītu arī tūristus. Tieši šie abi kungi norādīja, ka piemērota vieta esot uz kādas salas pilsētas centrā, kuru viņi redzējuši, braucot no lidostas. Salas ģeoloģiskās īpatnības darbus krietni sadārdzināja un sarežģīja, tomēr tas nebija pietiekams iemels, lai TV tornis netiktu celts Zaķusalā.

Zaķusalas TV tornis Avots: www.tvtornis.lv

TV tornis celts pēc gruzīnu arhitekta K. Nikuradzes projekta. Arhitekts bija sagatavojis veselus piecus projektus un maketus, no kuriem labāko izvēlējās Rīgas arhitekti Gunāra Asara vadībā.

Sākotnējais plāns paredzēja torņa būvniecību pabeigt samērā īsā laika periodā - līdz 1985. gadam. Jau 1984. gadā bija skaidrs, ka nākamajā gadā pabeigt celtniecību neizdosies. Celtniecību nolēma sadalīt divās kārtās, pirmo nodot 1985. gadā, bet otrajai konkrēts datums netika izvirzīts. Celtniecība un montāža turpinājās vēl līdz 1989. gadam.

Zaķusalas TV tornis

Vispārējos celtniecības darbus veica Rīgas Rūpniecības celtniecības trests, izmantojot gan Sāremas dolomītu, gan Karēlijas granītu, gan metāla konstrukcijas, kas gatavotas Čeļabinskā. Unikālo metāla torni montēja Ļeningradas (Sankt-Pēterburgas) Ziemeļrietumu metālkonstrukciju montāžas trests.

Būvniecības sākumposmā tika likti torņa pamati. Zem katra torņa balsta tika iegremdētas 20 dzelzsbetona caurules jeb čaulpāļi, kas 24-27 m dziļumā balstās dolomīta slānī. Čaulpāļi ar speciālu tehniku tika ievibrēti zemē. No tiem izgrāba zemi un piepildīja ar betonu.

Skats no TV torņa Avots: riga.in

No Čeļabinskas pa dzelzceļu līdz Saulkalnes stacijai pienāca mezgli jeb metāla posmi, kas bija divus metrus augstas metāla kastes, kuras naktī ar treileriem tika nogādātas Zaķusalā.

Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa celtniecībā pielietoja pilnīgi jaunu un tajā laikā unikālu metodi – antenas daļu metināja pilnībā uz zemes un montēšana notika ačgārnā kārtībā, tādējādi vispirms samontējot pašu spicīti un pēc tam ar celšanas mehānismiem to cēla ik pa posmiem uz augšu. Uz zemes speciālā stendā metināja klāt katru nākamo posmu – tas ir, antenu “audzēja” no augšas uz apakšu. Un tas notika tad, kad torņa balsti bija samontēti tikai daļēji, jo torņa celtnis varēja samontēt balstus tikai līdz 107 m augstumam. Tālākai montāžai izmantoja celtni, kurš bija uzmaukts uz antenas daļas.

Zaķusalas TV tornis

Arī torņa starpstāvi tika celti augšā ap šo antenas daļu, vispirms samontēti uz zemes un tad ar pacelšanas sistēmu pacelti augšā un tur piemetināti. Torņa antenas daļa balstās uz tā saucamo centrālo karkasu, kurš tagad sākas 88 metru augstumā. Kad tika montēts pēdējais antenas daļas posms un zem tā arī centrālais karkass, tad visa šī konstrukcija, kuras masa bija aptuveni 500 tonnu, tika izbīdīta par šiem 88 metriem uz augšu. Izbīdīšanu uzsāka 1984. gada 2. novembrī, bet 13. novembrī tornis sasniedza projekta augstumu 368 metrus.

Pēc tam ļoti sarežģīta celšanas operācija bija centrālās daļas apšuvuma celšana, kas bija gatavots no speciāla metāla – kartena. Tas tika sametināts uz zemes, un tad šīs 27 metrus augstās “kartes” cēla augšā.

Zaķusalas TV tornis Avots: riga.in

Celtniecības gaitā tika kontrolēta torņa pamatu sēšanās montāžas laikā. Būvējot tornis kļuva arvien smagāks, dolomīta slānis apakšā vienmērīgi ieliecās, celtniecības darbu beigās ieliekums sasniedza apmēram vienu centimetru. Pamatu nosēšanās nevienmērība nepārsniedz vienu milimetru. Torņa tehniskais resurss ir aprēķināts uz 250 gadiem, un tajā ir paredzētas dažnedažādas iespējamas un grūti prognozējamas ģeoloģiskas, meteoroloģiskas un citas ārējo faktoru ietekmes, tai skaitā 7,5 balles zemestrīce. Šī brīža tehnika attīstās miniaturizācijas virzienā, līdz ar to torņa tehniskās iespējas paplašinās arī šodien. Digitālās televīzijas iespējas vēl vairāk palielinās torņa resursus, jo vienā televīzijas kanālā varēs raidīt vairākas programmas, kas vismaz četras reizes palielinās ietilpību.