Застройка Зиепниеккалнса

Ziepniekkalnā atrodams gan privātmāju rajons, gan daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve. 20.gadsimta sākumā un pēc 2. Pasaules kara celtās vienģimeņu dzīvojamās mājas ir vienstāva vai divstāvu. Sākotnēji lielākajā daļā rajona teritorijas veidojās reta izklaidu apbūve gar neregulāru, līdzās Ziepniekkalna smilšu kāpām stihiski veidojušos, nenostiprinātu, tikai daļēji ierīkotu ielu tīklu. Tā ir senākā vienlaidu apbūve gar Bauskas ielu un Graudu ielas sākumā. Privātmāju teritorijai parcelācijas projektu izstrādāja arhitekti A. Baikovs un J. Purgalvis.

Hruščova laika projekta sērijas mājas cēla PSRS kompartijas vadītāja Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā, no tā arī nosaukums, tautā saucamās „Hruščovkas”. Māju augstums – 2-5 stāvi. Sienu materiāls – silikātķieģelis senāk celtām mājām, vēlāk paneļu bloki. Hruščova projekta mājas pārsvarā ir bez balkoniem, bet daļai ir arī balkoni. Dzīvokļi šajā projektā pārsvarā ir mazi, istabas bieži caurstaigājamas. Ziepniekkalnā šādas mājas ir sastopamas Stērstu, Tadaiķu, Kartupeļu un citās ielās.

Dzīvojamās apkaimes detālplānojums izstrādāts 1972. gadā, un 1987. gadā to institūtā „Pilsētprojekts” (институт «Латгипрогорстрой») pārstrādāja arhitekti Aldona Berķe, Gunārs Melbergs un Lilija Muntere. Balstoties uz projektu, bija paredzēts uzbūvēt 4 mikrorajonus, sabiedrisko un tirdzniecības centru Valdeķu ielā, kā arī pārbūvēt Ēbelmuižas parka teritoriju. 1980. gados bija uzsākta kompleksa rajona apbūve. Pēc izstrādātā projekta apkaimē dominē padomju standarta daudzdzīvokļu 602. un 119. sērijas ēkas, bet citur sastopamas arī Hruščova laika, lietuviešu projekta, 103. un 104 sērijas ēkas.

Apkaimē Ziepniekkalns–1, ko sākotnēji projektēja kā Ziepniekkalns–4 (galvenais arhitekts – Viktors Valgums), dominē 1988. – 1989. gados būvētas 602. sērijas ēkas. Tās ir deviņstāvu lielpaneļu ēkas, kuru nesošās konstrukcijas veido keramzītbetona sienu paneļi un dzelzsbetona pārseguma plātnes.

1985.-1989. gados būvētas 119. sērijas ēkas dominē Ziepniekkalnā–2 (galvenais arhitekts M. Apsītis). Tās ir Latvijā pilnībā projektētas ēkas. Apkaimē ir sastopamas 9 un 10 stāvu šīs sērijas ēkas. Popularitāti 119. sērija ir iemantojusi ar veiksmīgo plānojumu un padomju laika dzīvojamo māju standartiem plašajām telpām. Ozolciema ielā 18 atrodas ne tikai garākā dzīvojamā māja Rīgā, bet visā Latvijā. Tā ir 119. sērijas māja, kurā dzīvokļi tika piešķirti Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcas darbiniekiem. Tajā ir 11 kāpņu telpas, vairāk nekā 350 dzīvokļu un vairāk nekā 1000 iemītnieku. Ēkas garums ir 343,2 m.

Atšķirībā no citu sēriju mājām, 104. sērijas 16 stāvu ēkas Ziepniekkalnā neveidoja vienlaidu rajonus, bet izvietotas starp citu sēriju ēkām. Ziepniekkalnā tās uzbūvēja Bērzlapu un Serēnes ielās netālu no Vienības gatves. Mājas ārējās sienas būvētas no lentveida gāzbetona paneļiem, iekšējas nesošās sienas veidotas no dzelzsbetona paneļiem. 104. sērijas dzīvokļiem ir funkcionāls, ērts plānojums.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viss Ziepniekkalna apbūves plāns netika pabeigts. Ziepniekkalnā–2 laukumā starp Ozolciema ielas 16 k-7 un Ozolciema ielas 22 k-2 bija plānots parks „Mazais Ziepniekkalns”. Dižozolu iela bija plānota kā centrālā apkaimes gājēju iela. Ēbelmuižas, Dižozolu un Ozolciema ielu galā bija plānots labiekārtot parku.

Ziepniekkalnā nav tikai padomju laika apbūve. Te sastopami vairākie jaunie projekti. SIA „YIT Celtniecība” 2011. gada nogalē nodeva ekspluatācijā piecu trīsstāvu dzīvojamo ēku projektu „Ēbeļmuiža” Zaļenieku ielā 21a. Katram dzīvoklim ir balkons ar skatu uz parku. Projekts ir izvietots pie paša Ēbelmuižas parka, tā iekšpagalms labiekārtots ar bērnu rotaļu laukumiem, teritorijas apgaismojumu, bruģētiem ceļiem un autostāvvietām. Būvniecības stadijā (2022. gadā) ir Bonavas komplekss „Pīlādžu mājas” Tumes ielā 25 un „Parka kvartāls” Mazā Stērstu ielā 4.

Застройка Зиепниеккалнса