Mārtiņa baznīca Foto: J. Sedols

Pārdaugavā dzīvojošie latvieši piederēja pie Rīgas mūros esošās latviešu Jāņa baznīcas draudzes, kas 18. gadsimtā rosināja domāt par jauna dievnama celtniecību Pārdaugavā. Lielās ģildes sapulce tikai 1846. gada 18. februārī nolēma atvēlēt līdzekļus koka baznīcas celšanai Āgenskalnā. Tā kā sapulce notika Mārtiņa Lutera 300. nāves gadadienā, baznīcai deva Mārtiņa vārdu. Savāktie līdzekļi bija pietiekami lieli, lai varētu atļauties celt mūra baznīcu. Dievnama projektu 1851. gada 15. maijā izstrādāja pilsētas arhitekts J. D. Felsko. Mārtiņa baznīca tika celta uz zemes, kuru bija dāvinājis Švarcmuižas īpašnieks Dr. S. Švarcs. Baznīcas būvdarbus septiņpadsmit mēnešos veica mūrniekmeistari: Krīgers, Šteinerts un Kruts. 1852. gada 26. oktobrī baznīcu svinīgi iesvētīja. Paralēli būvdarbiem abās pusēs jaunceltnei iestādīja Holandes liepu alejas.

Mārtiņa baznīca

No 1887. līdz 1888. gadam celtni pārbūvēja pēc akadēmiķa H. Šēla projekta. Nojauca nelielo veco torni un ēkai Slokas ielas pusē piebūvēja plašu priekštelpu ar diviem torņiem katrā pusē. Altāra galā izveidoja jaunu pusapaļu apsīdu. Paplašināja arī baznīcas draudzes telpu līdz 1200 sēdvietām.

Sīkāk par Mārtiņa baznīcu lasiet sadaļā Āgenskalns.