Ziemeļblāzmas ēka Vecmīlgāvī

Pirmās ziņas par Vecmīlgrāvi ir jau no 13. gs. sākuma. Lai nodrošinātu tirdzniecību Daugavā un segtu Rīgu, bīskaps Alberts 1205. gadā 10 km uz ziemeļiem no Rīgas toreizējās Daugavas grīvas, l abajā krastā, lika uzcelt cisterciešu Svētā Nikolaja klosteri. 1266. gadā mūki izraka nelielu grāvi no Ķīšezera uz Daugavu. Grāvja galvenā funkcija sākotnēji bija ūdens novadīšana pavasaros no Ķīšezera palieņu pļavām. Tā kā straumes virzienu ietekmēja vējš, pie grāvja tika uzceltas ūdensdzirnavas, bet pašu grāvi nosauca par „Muler graben” jeb „Dzirnavu grāvi”, kas ir mūsdienu Mīlgrāvja pirmsākums.

Tagad tas ir 200 metrus plats ar 9 metrus dziļu starpteku, kuras malā izvietojusies Rīgas kuģu būvētava. Mīlgrāvis ir piemērots kuģošanai. Kanālu sistēma savieno Daugavu ar Baltezeru, Gauju un Juglas ezeru.

Sīkāk par Vecmīlgrāvi lasiet Rīgas vēstures enciklopēdijas sadaļā "Vecmīlgrāvis".

Vecmīlgrāvja bildes
Vecmīlgrāvja Baltā luterāņu baznīca	Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzmas parks	Osta Vecmīlgrāvī