Neskatoties uz savu tuvumu Vecrīgai Maskavas priekšpilsēta neizveidojās par Rīgas rūpniecības šūpuli, šo godu atvēlot Sarkandaugavai, kam bija visi nepieciešamie priekšnosacījumi. To ietekmēja divi diezgan nozīmīgi aspekti. Pirmkārt, ilgstoši bija atļauta tikai koka apbūve, ko kara gadījumos iznīcināja. Šādu likteni Maskavas priekšpilsēta pilnīgi vai daļēji piedzīvoja jau 1601., 1605., 1700., 1709. gadā un 1812.gadā. Otrkārt, Maskavas priekšpilsēta veidojās kā galvenā krievu un ebreju tirgotāju apmešanās vieta. Par ko liecina arī tās agrākais nosaukums – Lastadija, kas cēlies no vācu valodas "die Last" - krava, vai arī no vairumtirdzniecībā lietojamās mērvienības lasta.

1377.gadā Lastadijā dibināja virvju vītuvi, bet 1442.gadā kuģu būvētavu. No 16.-17.gs. tur darbojies arī kaļķu ceplis.