Университетская клиническая больница
имени Пaула Страдиня

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

Par pirmo medicīnas iestādi Pārdaugavā uzskatāma, 1812.gadā dibinātā, glābšanas stacija Daugavmalā pie Kuģu ielas. Sākotnēji tajā sniedza palīdzību slīcējiem, vēlāk arī nelaimes gadījumos un pēkšņās saslimšanās cietušajiem. Stacija darbojās līdz 20.gadsimta divdesmitajiem gadiem.

Atšķirībā no pilsētas pārblīvētības, Pārdaugavā bija daudz labvēlīgāki dziedniecības apstākļi, un tur pakāpeniski sāka veidoties visai pilsētai nozīmīgas ārstniecības iestādes. Divu gadsimtu mijā Pārdaugavā tika uzceltas divas tolaik modernākās slimnīcas Krievijas impērijā.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

Viena no tām bija Rīgas pilsētas 2. slimnīca - tagad Университетская клиническая больница имени Пaула Страдиня. Pēc vērienīga arhitekta R.Šmēlinga projekta slimnīca tika celta agrākajā Nometņu laukumā. To sākotnēji ar 132 pacientu vietām (63 ķirurģijas un 69 internā nodaļā) atklāja 1910.gadā. Slimnīca tika būvēta atbilstoši labākajam pasaules standartam – plašas palātas bez slimnieku sablīvētības, elektrība, ūdensvads, centrālapkure, lifti, segtas starpkorpusu pārejas, teritorijas apzaļumošana. Straujā tempā līdz 1915.gadam uzcēla jaunus mūra korpusus, kuros ierīkoja pirmo Pastēra staciju Baltijā, ambulanci, aptieku un laboratorijas. Ne velti radās ideja pārcelt Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti uz Rīgu, taču pilsētas domes pretestības pēc, tas nenotika. 1. pasaules kara laikā uzcēla pagaidu koka barakas infekcijas slimniekiem, kā rezultātā slimnīcas ietilpība pieauga līdz 900 vietām.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

1920. gada 18. oktobrī sākās pārrunas starp jaunizveidotās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par slimnīcas pārņemšanu fakultātes vajadzībām. Pirmais līgumprojekts tika sagatavots jau 1921. gadā, taču galvenokārt līdzekļu trūkuma dēļ tā noslēgšana tika kavēta un aizstāta ar gadiem ieilgušu saraksti starp dažādām instancēm. Tā tas turpinājās līdz pat 1926. gada 23. decembrim, kad tika panākta galīgā vienošanās par slimnīcas nodošanu fakultātei un noslēgts līgums uz 25 gadiem, kā arī uzsākti nepieciešamie remontdarbi.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

Pēc rekonstrukcijas slimnīca 1928. gada 16. aprīlī tika nodota Medicīnas fakultātei kā tās klīniskā pamatbāze. Slimnīcas administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde, bet medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, ieņēmumi par ārstniecisko darbību nonāca pilsētas rīcībā.

Par slimnīcas prestižu liecina tas, ka 1933. gada vasarā tajā ārstējās un tika operēts prezidents Kārlis Ulmanis.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

1935. gada projekts Rīgas pilsētas 2. slimnīcu paredzēja ievērojami paplašināt, bet konkrētākas aprises šī iecere guva 1939. gadā, kad tika projektēta četru modernu sešstāvu korpusu būvniecība, turklāt dzemdību klīnikas korpuss bija jāuzceļ līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnika - līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnika - 1944. gadā, iekšķīgo slimību un bērnu klīnika - laikā no 1945. līdz 1948. gadam.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

No šī projekta tika realizēta tikai pirmā, t.i., dzemdību korpusa būve, jo dzemdības mājās bija izzudušas, turklāt valsts garantēja bezmaksas dzemdībpalīdzību visām iedzīvotājām. Šo korpusu sāka celt 1939. gadā pēc arhitekta Nikolaja Bodes projekta. 1941. gadā celtnieki bija tikuši līdz jumtam, taču tālāko pārtrauca karš. Trīs pārējie sešstāvu korpusi palika nerealizēti.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

Padomju varas laikā 1940. un 1941. gadā nozīmīgas pārmaiņas slimnīcā nenotika. Lai gan daļa personāla tika nomainīta, galvenā ārsta posteni saglabāja P. Stradiņš, kurš centās ievērot slimnīcas darbības tradīcijas. Vietu skaits bija 850, strādāja 738 darbinieki. Uz slimnīcas bāzes 1946. gadā darbu sāka Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūts.

Больница им. П. Страдиня Фото: Ģirts Konstants

Latvijas lielākā un nozīmīgākā ārstniecības iestāde savu nosaukumu mainījusi astoņas reizes: dibinot 1910. gadā - Rīgas pilsētas 2. slimnīca, padomju laikā 1940. un 1941. gadā - Valsts klīniskā slimnīca, vācu laikā līdz 1944. gadam, atkal Rīgas pilsētas 2. slimnīca, no 1944. līdz 1948. gadam - vēlreiz Valsts klīniskā slimnīca, tad - Republikas klīniskā slimnīca, no 1958. gada - Paula Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca, no 1993. gada - Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca, no 1995. gada - Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa Klīniskā slimnīca, bet kopš 1998. gada tagadējā nosaukumā - Университетская клиническая больница имени Пaула Страдиня. Tautas valodā ieviesies un ikdienā ierastāks nosaukums ir Stradiņa slimnīca jeb pavisam vienkārši un vienā vārdā - Stradiņi.

Tēlnieces Aleksandras Briedes veidoto pieminekli akadēmiķim Paulam Stradiņam, viņa vārdā nosauktās slimnīcas dārzā, atklāja 1963. gada 11. jūnijā.