Улицы Трисциемса (A – L)

Apļa iela

Apļa iela robežojas ar Rudzu ielu. Iela ir izveidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi, kas atzarojas no Rudzu ielas. Tā Trīsciemā tika izveidotas 10 jaunas ielas. Apļa iela atzarojas no Rudzu ielas, veido apli starp Rudzu ielu un Langas upi un, atgriežoties sākumpunktā, pievienojas Rudzu ielai. Ielas garums ir 472 metri.

Arāju iela

Arāju iela šobrīd sākas krustojumā ar Rudzu ielu, krustojas ar Trīsciema 5. un 8. līniju un beidzās atkal krustojumā ar Rudzu ielu, veidojot pusapli, taču attīstoties apkaimes ielas trajektorija varētu mainīties. Arāju iela izveidota 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 473 metri. Apkaimē virknei ielu doti nosaukumi, kas saistīti ar lauksaimniecisku darbību. Arājs ir cilvēks, kas ar arklu apstrādā zemi.

Atzaru iela

Atzaru iela sākas krustojumā ar Rudzu ielu un beidzas strupceļā pie Langas upes. Iela ir izveidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi, kas atzarojas no Rudzu ielas. Tā Trīsciemā tika izveidotas 10 jaunas ielas. Atzaru ielas garums ir 205 metri. Ielas nosaukums, iespējams, saistīts ar to, ka iela īsa, kā atzars no Rudzu ielas, kas beidzas ar strupceļu.

Auklu iela

Auklu iela ir zemes ceļš un sākas, atzarojoties no Rudzu ielu un beidzas strupceļā mežā. Iela ir izveidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi, kas atzarojas no Rudzu ielas, šādi izveidojot 10 jaunas ielas. Ielas garums ir 189 metri. Virknei ielu doti nosaukumi, kas saistīti ar makšķerēšanas tēmu. Aukla ir samērā tievs šķiedru pavediens, ko izmanto makšķeres pagatavošanai.

Āķa iela

Āķa iela sākas, atzarojoties no Rudzu un Kātu ielām un beidzas strupceļā pie Langas upes. Iela ir izveidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi, kas atzarojas no Rudzu ielas. Ielas garums ir 333 metri. Dabā ielu ir grūti atrast, jo tā vairāk eksistē uz kartes un vēl nav apbūvēta. Virknei Trīsciema apkaimas ielu doti nosaukumi, kas saistīti ar makšķerēšanas tēmu.

Āliņģu iela

Āliņģu iela sākas krustojumā ar Jaunciema gatvi, krustojas ar Draudzības ielu un vēlāk beidzas vēl vienā krustojumā ar Draudzības ielu. Tā izveidota 1959. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Iela atrodas bijušajā Rīgas kuģu remonta rūpnīcas ciematā Vaķilti starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru un funkcionāli vairāk saistīta ar Vecmīlgrāvja apkaimi, nevis Trīsciemu. Apbūve bijušā ciemata teritorijā veidojusies padomju laikā, kad standarta 600 m² gruntsgabalos tika celtas viendzīvokļa vai divdzīvokļu dzīvojamās mājas pārsvarā pēc tipveida projekta ar nelielu dārza teritoriju ap tām. Ielas garums ir 268 metri.

Draudzības iela

Draudzības iela sākas krustojumā ar Jaunciema gatvi, krustojas ar Namdaru ielu un beidzās krustojumā ar Āliņģa ielu, veidojot pusloku. Tā izveidota 1959. gadā ar tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Iela atrodas bijušajā Rīgas kuģu remonta rūpnīcas ciematā Vaķilti starp Jaunciema gatvi un Ķīšezeru un funkcionāli vairāk saistīta ar Vecmīlgrāvja apkaimi, nevis Trīsciemu. Apbūve bijušā ciemata teritorijā veidojusies padomju laikā, kad standarta 600 m² gruntsgabalos tika celtas viendzīvokļa vai divdzīvokļu dzīvojamās mājas pārsvarā pēc tipveida projekta ar nelielu dārza teritoriju ap tām. Ielas garums ir 643 metri.

Jaunciema gatve

Jaunciema gatve ir maģistrālā Rīgas un galvenā apkaimes iela. Tā sākas divlīmeņu krustojumā ar Brīvības gatvi Bukultu apkaimē, tālāk iela stiepjas apkārt Ķīšezeram un beidzas Jaunmīlgrāvja apkaimē kā Mīlgrāvja iela. Trīsciema apkaimē tā krustojas ar Līču, Rudzu, Kalmju, Trīsciema, Lapsukalna, Niedru, Traktoru, Draudzības, Āliņģu ielām un beidzas ar Mīlgrāvja tiltu. Jaunciema gatve tika izveidota 1927. gadā ar nosaukumu Jaunciema iela, 1928. gadā tā tika pārdēvēta par Jaunciema 1. līniju. 1975. gadā pēc Trīsciema un Bukultu pievienošanas Rīgas pilsētai iela tika pārdēvēta par 13. oktobra ielu, bet 1990. gadā par Jaunciema gatvi. Tā ir visgarākā Rīgas iela un tās kopējais garums ir 16 177 metri.

Kalmju iela

Kalmju iela sākas krustojumā ar Jaunciema gatvi, iet starp Jaunciema gatvi un beidzas arī krustojumā ar Jaunciema gatvi, veidojot pusloku. Tā izveidota 20. gadsimta 90. gadu beigās. Ielas garums ir 675 metri. Parastā kalme ir daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, aug ūdenstilpju malās un mitrās vietās, Latvijā konstatēta 1 suga.

Kātu iela

Kātu iela sākas krustojumā ar Rudzu ielu un beidzas strupceļā pie Langas upes. Iela ir veidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi, kas atzarojas no Rudzu ielas. Šādi apkaimē tika izveidotas 10 jaunas ielas. Daļa no Kātu ielas eksistē tikai uz kartes, reāli nav izveidota un nav apbūvēta. Ielas nosaukums ir saistīts ar makšķerēšanas tēmu. Iespējams, ar nosaukumu kāts domāts makšķerkāts, jo turpat netālu izveidotas arī Āķa, Vizuļu un Auklas iela.

Lapsukalna iela

Lapsukalna iela sākas krustojumā ar Jaunciema gatvi un beidzas strupceļā pie pie priežu meža masīva, kas stiepjas no Trīsciema līdz Vecdaugavai rietumos un Vecāķiem ziemeļos. Šajā mežā netālu no Trīsciema atrodas Lapsu kalns, kas ir viena no augstākajām vietām Rīgas teritorijā – 21,5 m. Iela ir izveidota 20. gadsimta 90. gadu beigās ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums ir 234 metri.

Langas iela

Langas iela ir robežiela starp Rīgu un Ādažu novadu. Tā sākas krustojumā ar šoseju P1 uz Carnikavu, krustojas ar Līča un Lielurgas ielām un beidzas strupceļā pie Langas upes. Tā ir viena no apkaimes jaunākajām ielām, kas izveidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi. Atšķirībā no vairuma jaunizveidoto ielu, Langas iela atrodas Langas upes kreisajā krastā. Ielas garums ir 304 metri. Langa ir upe, kas tek cauri Trīsciemam un ietek Ķīšezerā.

Lielurgas iela

Lielurgas iela sākas atdaloties no Langas ielas, robežojas ar Mazurgas ielu un beidzas strupceļā pie dzīvojamām mājām. Tā ir viena no apkaimes jaunākajām ielām, kas izveidota 2007. gadā, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunu ielu izveidi. Kopumā Trīsciema apkaimē tika izveidotas 10 jaunas ielas. Atšķirībā no vairuma jaunizveidoto ielu, Lielurgas iela atrodas Langas upes kreisajā krastā. Ielas garums ir 144 metri. Lielurga ir upe Limbažu un Salacgrīvas novados, kas ietek Rīgas jūras līcī. Upes garums ir 9 km.

Līču iela

Līču iela daļēji atrodas Rīgas pilsētā, daļēji Carnikavas novadā, jo ved dienvidu-ziemeļu virzienā gar Rīgas pilsētas robežu pārsvarā paralēli Langas upei, un vietām „iemaldās” Carnikavas novada mežu teritorijā. Iela sākas pie Jaunciema gatves tilta pār Langas upi, krustojas ar Langas ielu un beidzas pie Rudzu ielas tilta pār Langas upi. Līču iela izveidota 1989. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums Rīgas pilsētas robežās ir 374 metri.