Церковь Святого Альберта Фото: J. Sedols

Sv. Alberta katoļu baznīca ir vislielākā katoļu baznīca Latvijā. Tā ir 50 m gara un 24 m plata. Baznīca, kas tika uzcelta par ziedojumiem, ir trīsnavu celtne ar flīžu grīdu un skārda jumtu.

Baznīcas celtniecības plānu 1900. gadā bija sastādījis arhitekts J. Kohs, sākotnēji tā bija plānota franču baroka stilā ar diviem torņiem. Rīgas Sv. Alberta baznīcas pamatakmens iesvētīšana notika 1901. gada 28. oktobrī Āgenskalnā, vecajā Nometņu laukumā prelāta F. Afanasoviča vadībā. Arhitekts Vilhelms Bokslavs uzraudzīja baznīcas celtniecības darbus, viņš arī izdarīja grozījumus baznīcas būvniecības plānā. 1903. gada 16. novembrī notika dievnama pagaidu iesvētīšana – to veica pats prāvests prelāts Francis Afanasovičs, svinīgā konsekrācija (dedikācija) bija paredzēta 1904. gadā.

Церковь Святого Альберта Фото: Ainars M.

Lielo altāri baznīcā iebūvēja 1911. gadā. 1936. gadā lielajā altārī tika novietota no Bavārijas atvestā 3 m augstā meistara P. Timoteja izgatavotā Jēzus Sirds statuja. 1940. gadā paplašināja prezbitēriju. Tajā tika iekļauti abi sānu altāri. 1957. gadā pēc arhitekta P. Štokmana projekta tika uzcelti divi sānu altāri. Projektam par pamatu kalpojusi Šūberta grāmata „Gesetz der Baukunst”. Arhitekts Štokmanis grāmatā esošos projektus vienkāršoja un piemēroja tieši sv. Alberta baznīcas telpai. Altāru veidošanā galvenais darbu vadītājs bija Jūlijs Spēlmanis. Darbs pie šiem altāriem tika pabeigts 1957. gada 17. novembrī. 1959. gadā tika uzcelti vēl divi altāri krusta daļā.

Ул. Лиепаяс у церкви Св. Альберта Фото: Vladimir Gaevsky

Baznīcas torņi tika izbūvēti tikai pirms 1. Pasaules kara. Neatkarības cīņu laikā baznīcai tika sašautas sienas, jumts, bojātas ērģeles.

1935. gadā baznīcu apmeta no ārpuses, tika remontēti torņi, kuri nebija laboti no 1. Pasaules kara laikiem. Baznīcas iekšējā apdare tika veikta renesanses stilā.

Klostermājai, kurā arī tagad dzīvo prāvests ar saviem palīgiem, ir savāda vēsture. Šī koka māja ir piederējusi prāvestam P. Silovičam Jūrkalnē. Kad prāvests P. Silovičs pārcēlās uz Rīgu, māju izjauca un pa jūru attransportēja uz Rīgu un uzstādīja no jauna. 1936. g. piebūvēja mūra ēku, jo līdzšinējā koka ēka bija kļuvusi par mazu.