Āgenskalna līcis 20.gs. sākumā Avots: upload.wikimedia.org

Āgenskalna līcis vairākus gadu simtus ir bijis nozīmīgs Pārdaugavas dzīvē, tā krastu veido Ķīpsalas dienvidu daļa, Raņķa dambis un Klīversalas ziemeļu daļa. Līcī ietek Mārupīte.

Āgenskalna līcis veidojies pakāpeniski. Liela nozīme kreisā krasta attīstībā bija 18.gadsimta sākumā pastāvošajam peldošajam tiltam pār Daugavu. Plosta tilta gals atdūrās salās, tādēļ tās bija nepieciešams aizsargāt pret izskalošanu un savienot ar krastu.

Āgenskalna līcis

1764. gadā inženieris Gustavs Veismans sāka hidrotehniskās būves, divi dambji tika izveidoti arī kreisajā krastā. Pirmais dambis, varētu teikt vesela dambju sistēma, bija domāta Daugavas gultnes sašaurināsanai un salu aizsardzībai pret plūdiem un savienoja vienā virknē sešas salas: Bieķēnsalu, Mūkusalu, Lielo Klīversalu, Burkānu salu, Mazo Klīversalu un Ķīpsalu. Dažādos laikos un dažados dokumentos šo daudzcietušo un vairākkārt atjaunoto būvi sauca dažādi - par Podraga, Spilves vai Ķīpsalas dambi. Viens no tā posmiem ir arī mūsdienu Balasta dambis, kas šo nosaukumu ieguva vēlāk. Otrs dambis bija perpendikulārs pirmajam - t.s., sķērsdambis. Arī tas saukts dažādi: par Āgenskalna, Augsto vai Tortlera dambi. Tas bija domāts Burkānu salā izvietoto kaņepāju noliktavu aizsardzībai pret pavasara ledus iešanu.

Āgenskalna līcis

1785. vai 1786.gada palos ledus, kārtejo reizi ceļu uz jūru meklēdams, pārrāva salas savienojošo dambi starp Lielo Klīversalu un Burkānu salu. Pastāv uzskats, ka šis posms vairs nav atjaunots, un minētie gadi varētu būt jauna upes līča jeb baseina veidošanās sākums. Palos 1807. un 1814.gadā paplašinājās bojājums jeb pārrāvums arī kreisā krasta garendambī, aiz kura šajā vietā bija ūdens. Bojājuma apzīmējums drīz kļuva par vietvārdu. Ar vārdu Pārrāvums drīz apzīmēja gan pārtraukumu dambī, gan līci aiz tā. Līcis bija savienots ar Daugavu gan tieši, gan netieši - caur Mazo Daugavu jeb šodienas Zundu. Izrādījās, ka šī bija izdevīga vieta ne tikai strūgu izkraušanai, bet arī ar ūdeni saistītiem saimnieciskiem pasākumiem.

Āgenskalna līcis

1852.gadā Rīgā atklāja upju tvaikonīšu satiksmi starp abiem krastiem. Parrāvumā ierīkoja vienu, vēlāk pat divas pieturas. Viens kuģīšu maršruts veda cauri Zundam. Visdzīvākā pilsētas kuģu satiksme bija Āgenskalna līnijā, kur parasti izmantoja rata tvaikoņus. Āgenskalna tvaikoņu piestātnē bija uzbūvēta ēka ar biļešu kasi un uzgaidāmo telpu. Pasažieru kuģi piestāja pie laipām, kas bija būvētasuz pāļiem.

Liela nozīme Pārdaugavas attīstībā bija Jelgavas dzelzsceļa atklāšanai 1868.gadā, kura gala staciju ierīkoja Lielajā Klīversalā blakus līcim. 1869.gadā Pārrāvuma krastā dibināja kuģu un mašīnbūves rūpnīcu Lange un Skuje, kam vēlāk pievienojās vēl divi kuģu būves un remonta uzņēmumi: 1886.gadā Tila un Novikova rūpnīca, bet 1896.gadā E.Cepa darbnīca. Vēlāk šo trīs uzņēmumu teritorijā izveidojās viena kuģu mehāniskā rūpnīca.

Āgenskalna līcis

1904.gadā sāka Pārrāvuma paplašināšanu, padziļināšanu un izbūvi. Tika remontēts, kopš 18.gadsimta beigām pastāvošais, Raņķa dambis, kurš būvēts kā paaugstinājums ceļam uz Daugavgrīvu, bet vēlāk izmantots kā krasta nostiprinājums gar Mazās Daugavas, vēlākā līča malu. Līci padziļināja līdz 18 pēdām (4,5 metri). Izceltās smiltis uzbēra Burkānu salas un Mazās Klīversalas paaugstināsanai.

No 1909. - 1911.gadam Āzenē jeb Zunda augšgalā ierīkoja slūžas palu straumes aizturēšanai un tiltu. Pārrāvuma krasts ticis intensīvi izmantots kuģu kravas operācijām.

Āgenskalna līcis

20.gadsimta sākumā Pārrāvumu aizvien biežāk sauca par Āgenskalna līci.

Pēc otrā pasaules kara Āgenskalna līci turpināja izmantot jūrniecībai. Klīversalā izveidoja Rīgas Eksperimentālo kuģu mehānisko rūpnīcu. Rūpnīcas piestātnē Āgenskalna līcī no 1945. līdz 1947.gadam remontēja upju kuģus, no 1956. līdz 1973. gadam - zvejas kuģus. 1998.gadā rūpnīca darbību partrauca.

Āgenskalna līcis

Pretējā, Ķīpsalas, krastā atradās viena no upju kuģniecības piestātnēm. 1949.gadā šeit nodeva ekspluatācijā Rīgas upju pasažieru staciju. Upju kuģniecība Āgenskalna līci izmantoja kā ziemošanas vietu. Šī vieta vēl arvien ir saistīta ar jūrniecību, jo te atrodas Latvijas Jūras administrācija un līcī pārziemo upju pasažieru kuģi.