Vēsture | Baznīca | Estrāde | Ielas |
Arhitektūra | Kapsētas | Zoodārzs | Mežaparks |
История | Церковь | Эстрада | Улицы |
Архитектура | Кладбища | Зоопарк | Межапарк |
Mežaparka kapsētas
Kapu vide Rīgā ir veidojusies vācu un zviedru tēlniecības un arhitektūras iespaidā, taču ieguvusi savu neatkārtojamo, tikai Latvijai raksturīgo seju. Raksturīgākie no tiem ir Meža un Raiņa kapi, kas no abām pusēm ietver Brāļu kapus un sākotnēji tika veidoti pēc parku iekārtošanas principiem – ar taisnām alejām un celiņu tīklojumu.
Kopš 1994. gada Rīgā darbojas arī krematorija. 1925. gadā tika izveidota Latvijas Ugunsapbedīšanas biedrība, ko dibināja senators Augusts Lēbers. Viņš panāca, ka Saeima 1927. gadā pieņēma
likumu par ugunsapbedīšanu Latvijā un ierādīja vietu krematorijas celtniecībai Meža kapos. Celtniecību uzsāka 1939. gadā pēc O. Tīlmaņa un S. Antonova projekta, bet, sākoties 2. Pasaules karam,
1941. gadā tika likvidēta Ugunsapbedīšanas biedrība un celtniecības darbi netika pabeigti. Pie projekta īstenošanas atgriezās tikai 90. gados.
>> Brāļu kapi
>> Meža kapi
>> Citas kapsētas
Meža kapi
Adrese: | Aizsaules iela 2, Gaujas iela 12 |
Atklāta: | 1913. gada 19. jūnijā |
Konfesija: | Dažādas |
Platība: | 85,5 ha |
Statuss: | Daļēji slēgta kapsēta |
Meža kapi Rīgā ir viena no plašākām, mākslinieciski izteiksmīgākām un vēsturiski nozīmīgākām apbedījumu vietām Latvijā, kur apglabāti daudzi zināmi Latvijas politiķi, mākslinieki, militārpersonas, zinātnieki un citas sabiedrībā labi pazīstamas personas.