Bišumuižas īpašnieki

• 1773. gadā smilšainajos pauguros pie Bauskas ceļa, netālu no dzirnavām tika iekārtota neliela muižiņa, ko sauca tās īpašnieku vārdos par Šildera muižu (Schilder), Hilzena muižu (Hilsen) un Bišumuižu (Bienenhof).

• 1786. (pēc citiem datiem 1792. gadā) gadā muižu atklātā izsolē par 3006 valsts dāleriem nopirka Fridrihs Hilzens, Rīgas Lielās ģildes tirgotājs. Muižas centrā bija 2 dzīvojamās ēkas, 3 staļļi un kūts, 3 šķūņi un ratnīca;

• Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašniekiem kļuva bagāto tirgotāju Brandenburgu dzimta. Jakobs Johans Brandenburgs 1811.gadā iegūst tiesības Bišumuižā celto cukurfabriku, viņa laikā tiek celtas arī šodien redzamās muižas ēkas. Pēc viņa nāves Bišumuižu mantoja Jakobs Brandenburgs jaunākais (1812–1878), kas apprecējās ar Malvīni Elīzabeti Pihlau (Pychlau, 1819–1889), kas nāca no vienas no Rīgas turīgākajām ģimenēm. Viņa laikā muižas teritorija tika paplašināta. Pēc J. Brandenburga jaunākā nāves 1878. gada viņa dēls P. A.Brandenburgs mantoja tikai daļu no īpašuma, kas jau 1885. gadā pēc viņa nāves tika pārdots;

• 19.gs. beigās Katlakalna dzirnavu zemei, Jēkaba augstienei un lenšu fabrikas teritorijai jau bija dažādi īpašnieki;

• 20.gs. sākumā Bišumuižas īpašnieki bija Hebenstreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenstreita mantinieki, kuru īpašumā muiža formāli bija līdz 20.gs. 20.gadu beigām. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki gan muižu pameta un ēka uz laiku netika apdzīvota;

• 20.gs. sākās jauns posms Bišumuižas attīstībā - 20. gs. 20. gados muižas ēkas piederēja dzīvokļu kooperatīvam "Mans nams". 20.gs. 30. gadu beigās īpašums nonāca izsolē. 20. gs. 50. gados muiža bija rūpnīcas "Rīgas Stikls" īpašums, kas izmainīja muižas ansambļa apkārtējo vidi.