Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Decembris

1225. gada 1. decembrī –	Pēc bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) lūguma Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II Hoenštaufens (vācu: Friedrich II von Hohenstaufen) atzina Rīgas bīskapijas zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam firsta tiesības kalt naudu, dibināt pilsētas un spriest tiesu.
1741. gada 1. decembrī –	Rīgas pilsēta zvērēja uzticību Krievijas impērijas ķeizarienei Elizabetei Petrovnai Romanovai.
1989. gada 1. decembrī –	Notika pirmais starptautiskais avioreiss no Rīgas lidostas Rīga–Tallina–Stokholma. Lidojumus nodrošināja "Aeroflot" ar TU-134A lidmašīnu.
1919. gada 2. decembrī –	Sāka darbu Latvijas Nacionālā opera. Tika spēlēts Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" iestudējums. Pilsētas vācu teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā.
1988. gada 2. decembrī –	Ar PSRS Iekšlietu ministrijas pavēli tika izveidots Rīgas OMON (krievu: Отряд Милиции Особого Назначения, OMOН), jeb Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV) ar galveno mērķi cīnīties pret organizēto noziedzību. Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā Rīgas OMON veica vairākus bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, sarīkoja vairākas provokacijas un piekāvā civiliedzīvotājus. 1991. gada 1. septembrī no lidostas „Rīga” ar transportlidmašīnām OMON kaujinieki un vienības inventārs aizlidoja uz Tjumeņu Sibīrijā.
1918. gada 3. decembrī –	Atkārtoti par Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieku ievēlēja Gustavu Zemgalu (pilsētas galva 1917., 1918., 1919./1920.).
1922. gada 3. decembrī –	Valsts Prezidents Jānis Čakste atklāja Valsts zīdaiņu patversmi Kapseļu ielā 31, kur ievietoja atradeņus, vientuļo māšu bērnus kā arī bērnus, kuri zaudējuši vecākus. Pēc 1940. gada zīdaiņu patversme iegūst Republikāniskā zīdaiņu nama nosaukumu. Tas pieņema bērnus no 7 dienu līdz 3 gadu vecumam no visas republikas. Nama funkcijas bija bērnu audzināšana un medicīniskā aprūpe līdz 3 gadu vecumam. Pēckara gados tas bija Rīgas republikāniskais psihoneiroloģiskais zīdaiņu nams. Tagad – Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāle "Rīga".
1975. gada 3. decembrī –	Svinīgi atklāja Preses nama tipogrāfiju. Augstceltnes korpuss tika nodots ekspluatācijā vēlāk – 1978. gadā. Tā bija modernākā tipogrāfija Baltijā, kurā drukāja avīzes un žurnālus. 2009. gada decembrī tipogrāfijas uzņēmums AS «Preses nams» pārtraucis laikrakstu un žurnālu iespiešanu. 2020. gada septembrī sākās bijušās tipogrāfijas ēkas nojaukšanas darbi, jo ir paredzēts Preses nama un tipogrāfijas teritorijā izbūvēt biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz zemākās ēkas jumta un Holiday Inn viesnīcu augstceltnē.
1936. gada 4. decembrī –	Tika ielikts pamatakmens Tiesu pilij trijstūrī starp Tērbatas ielu, Elizabetes ielu un Brīvības bulvāri. Ēkas pirmās kārtas celtniecība notika no 1936. līdz 1938. gadam. 1950. gados tika pabeigta otrās kārtas celtniecība Tērbatas ielas pusē. Daļu telpu izmanto Ministru kabinets. Kopš 1996. gada Tiesu pilī darbojas Latvijas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija. Līdz 2007. gadam te darbojās arī Ārlietu ministrija.
1970. gada 4. decembrī –	Atklāja Slāvu (kādreiz – Stahanoviešu ielas) viaduktu pār dzelzceļa līniju Rīga–Krustpils. Viadukts savieno Dārzciema ielu ar Maskavas ielu. Sākotnēji viaduktam bija 2 braukšanas joslas katrā virzienā, bet, kad 2008. gadā uzbūvēja Dienvidu tiltu, šo viaduktu pārbūvēja un paplašināja, ierīkojot divas reizes vairāk braukšanas joslu katrā virzienā.
1997. gada 4. decembrī –	Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, jo "Rīgas vēsturiskajam centram, kuru veido salīdzinoši labi saglabājies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas struktūra, ir ievērojama universāla vērtība, un to rada viduslaiku apbūve, jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte, kurai līdzīgas nav citur pasaulē, kā arī 19. gadsimta koka arhitektūra".
1963. gada 5. decembrī –	Naktī uz 5. decembri, kas ir PSRS konstitūcijas diena, Rīgas Civilās Aviācijas Inženieru institūta students Bruno Javoišs uzvilka sarkanbaltsarkano Latvijas karogu mūsdienās likvidēto Rīgas radio tornī pie pilsētas kanāla blakus galvenajai milicijas pārvaldei.
2017. gada 5. decembrī –	Pie universālveikala Stockmann Latvijas bērni varēja tikties ar Ziemassvētku vecīti, kurš Rīgā bija ieradies no Lapzemes, Rovaniemi ciema, kur atrodas Ziemassvētku vecīša galvenā mītne.
2000. gada 6. decembrī –	Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā uzstājās somu čellu kvartets "Apocalyptica".
2002. gada 6. decembrī –	Pie Spilves lidostas, aizskarot augstsprieguma elektrolīniju, nogāzās četrvietīgā lidmašīna "Tiger", kuru vadīja pilots alkohola reibumā.
1914. gada 7. decembrī –	Notika Latvju rakstnieku un žurnālistu 1. kongress.
1983. gada 7. decembrī –	Par godu Somijas neatkarības gadadienai Rīgā notika svinīgs sarīkojums.
1994. gada 7. decembrī –	Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes aicinājuma pulcējās daudzu novadu pedagogi, lai paustu viedokli par šobrīd sev un valstij vitāli nozīmīgām problēmām.
1941. gada 8. decembrī –	Notika masu slepkavības Rumbulā, kurās tika iznīcināta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Kopā Rumbulā tika nogalināti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju.
2019. gada 8. decembrī –	Notika 12. Ziemassvētku vecīša labdarības skrējiens Santa Fun Run. Visus ienākumus no dalības biļetēm novirzīja biedrībai Dr.Klauns.
1649. gada 9. decembrī –	Rīgā bija lieli plūdi, kuru laikā sagruva daudzi nami un noslīka vairāki cilvēki.
1895. gada 9. decembrī –	Darbību uzsāka Rīgas pilsētas lombards. Tā statūtus 1895. gada 5. aprīlī apstiprināja Krievijas finansu ministrs Vitte (krievu Сергей Витте).
1919. gada 9. decembrī –	Sāka darbu Valsts statistiskā pārvalde. Tad arī sākās gatavošanās pirmajai tautas un lauksamniecības skaitīšanai. Šodien tā ir Centrālā statistikas pārvalde.
1922. gada 9. decembrī –	Suvorova (šodien Krišjāņa Barona) ielā 15, namā, kur dzīvoja pirmais Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis, uzstādīja piemiņas plāksni. Pēc Otrā pasaules kara plāksni iznīcināja, atjaunoja 1999. gadā.
1938. gada 9. decembrī –	Oficiāli atklāta Tiesu pils pirmā kārta. 1950. gados tika pabeigta otrās kārtas celtniecība Tērbatas ielas pusē. Daļu telpu izmanto Ministru kabinets. Kopš 1996. gada Tiesu pilī darbojas Latvijas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija. Līdz 2007. gadam te darbojās arī Ārlietu ministrija.
1870. gada 10. decembrī –	Atklāja Rīgas vācu amatnieku biedrības namu (arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis). Pirms Pirmā pasaules kara celtni paaugstināja, piebūvējot ceturto stāvu. Otrā pasaules karā nams izdega, pēc kara tika atjaunots, bet 20. gs. 80. gados, kapitāli remontējot, pielāgots sakaru institūta vajadzībām. Ēka stipri pārveidotā izskatā saglabājusies līdz mūsdienām Vaļņu ielā 30.
1976. gada 10. decembrī –	Tika atklāts Maskavas (kopš 1991. gada Salu) tilts. Tas ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, tā celtniecība sākās 1968. gadā. Tilts savieno Lāčplēša un Krasta ielu ar Kārļa Ulmaņa gatvi un Mūkusalas ielu. Braukšanas virzieni atdalīti ar atdalošo joslu. Gājējiem paredzētas īpašas ietves līmenī zem brauktuves. No 2014. gada sākusies tilta remonta darbi.
1584. gada 11. decembrī –	Pēc Polijas karaļa Stefana Batorija (poļu: Stefan Batory) pieprasījuma Rīgas pilsētas rāte ieviesa jauno (Gregora) kalendāru, kas izraisīja piecus gadu ilgus nemierus, vairāk zināmus kā Kalendāra nemieri.
1873. gada 11. decembrī –	Tika atklāts dzelzceļš Rīga–Bolderāja (līdz Daugavgrīvai, no 1. janvāra līdz Bolderājai), lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no Bolderājas ostas, kur piestāja lielie kuģi. Līdz 1959. gadam līnijai bija arī pasažieru satiksme, taču mūsdienās tajā ir tikai kravas satiksme.
1896. gada 11. decembrī –	Rātslaukumā atklāja Rolanda statuju. 1941. gada nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma laikā skulptūra cieta artilērijas apšaudes laikā. 1970. gadā bija daļēji restaurēta. 1984. gadā skulptūra tika nodota Rīgas arhitektūras un pilsētplānošanas veicināšanas centram, kas atradās atjaunotajā Svētā Pētera baznīcā, kur skulptūra atrodas arī tagad. 1999. gada maijā Rātslaukumā bija uzstādīta Rolanda skulptūras kopija.
1848. gada 12. decembrī –	Vētra sagāza Svētā Jāņa baznīcas torni. 1849. gadā cietušo torni nojauca un pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta uzcēla jaunu – pseidogotikas formās ar piramīdu un rozi galā.
1903. gada 12. decembrī –	Sāka iznākt Rīgas Latviešu biedrības izdotā Konversācijas vārdnīca – pirmā pabeigtā universālā enciklopēdija latviešu valodā.
1913. gada 12. decembrī –	Reģistrēti Rīgas Maskavas priekšpilsētas krājaizdevu kases statūti.
1913. gada 12. decembrī –	Reģistrēti Rīgas Maskavas priekšpilsētas saviesīgās biedrības statūti.
1956. gada 12. decembrī –	Rīgā sākās Latvijas PSR pirmais republikāniskais lauksaimniecības speciālistu kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 700 speciālistu. Kongresā apsprieda par lauksaimnieciskās ražošanas kāpināšanu un lauksaimniecības produkcijas palielināšanu no 100 ha zemes.
2002. gada 12. decembrī –	Ķīpsalā tika atklāts iepirkšanās centrs „Olimpia”.
2006. gada 12. decembrī –	Tika atklāts Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kas ir lielākais un modernākais biomateriālu pētniecības centrs Baltijā. Centra darbības virziens ir mākslīgo kaulu sintezēšana un implantmateriālu izstrādāšana, lai tos varētu lietot stomatoloģijā, sejas žokļa ķirurģijā un osteoporotisku kaulu ārstēšanā.
2006. gada 12. decembrī –	Rīgā 11. novembra krastmalā notika divi mītiņi pret COVID 19 ierobežojumiem, kā arī akcentēs nepietiekamu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem.
2002. gada 13. decembrī –	Rīgā sākās Baltijas asamblejas 21. sesija. Tajā tika diskutēts par Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un sabiedrības informēšanu par to.
2004. gada 13. decembrī –	Skonto hallē pasaules turnejas „An Intimate Evening of Grand Illusion” ietvaros sākās slavenā iluzionista Deivida Koperfilda šovi.
1992. gada 14. decembrī –	Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda bijušajam Rīgas OMON komandiera vietniekam Sergejam Parfjonovam (krievu Сергей Парфёнов) brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, taču saskaņā ar amnestijas likumu soda laiks viņam tika samazināts uz pusi un apcietinājumā viņam bija jāpavada 10 mēneši. Vēlāk viņu izraidīja uz Krieviju.
1992. gada 15. decembrī –	Latvijas un Amerikas kopuzņēmums "Baltkom" paziņoja par pirmā Rīgas pilsētas daudzprogrammu televīzijas abonentu tīkla izveidošanu.
1551. gada 16. decembrī –	Rīgas pēdējais arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms (vācu: Wilhelm von Brandenburg) par 18 000 Rīgas markām Doma baznīcu ieķīlāja Rīgas pilsētai.
1675. gada 16. decembrī –	Tika atklāts Rīgas licejs jeb Kārļa licejs (latīņu: Schola Carolina), ko nodibināja pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma. Tā bija mācību iestāde, kas gatavoja kvalificētus un zviedru valdībai uzticamus ierēdņus pilsētas administrācijas iestādēm, kā arī sagatavoja studijām ārzemju universitātēs – liceja beidzēji varēja turpināt studijas Tērbatas un Upsālas universitātēs.
1841. gada 16. decembrī –	Krievijas impērijas ķeizars Nikolajs I (krievu: Николай I Павлович Романов) uzdāvināja Rīgas pilsētai Ķeizara dārzu, ar noteikumu to pārvērst par publisku dārzu. Šodien tas ir Viestura dārzs.
1872. gada 16. decembrī –	Tika uzcelts Zemgales dzelzceļa tilts pāri Daugavai. Tiltu būvēja Rīgas–Bolderājas dzelzceļa biedrība sakarā ar Bolderājas dzelzceļa celtniecību. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājējiem. Pirmā pasaules kara laikā tilts tika nopostīts, vēlāk atjaunots. 1941. gada kaujās un atkārtoti 1944. gada oktobrī tilts tika uzspridzināts, un to vairs neatjaunoja.
1933. gada 16. decembrī –	Pie Rīgas Latviešu biedrības nama atklāja piemiņas plāksni pulkveža Kalpaka Neatkarības, Cēsu un Atsevišķājai studentu rotām un Atsevišķās jātnieku nodaļai.
1980. gada 16. decembrī –	Atklāja Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas jauno ēku Teikā Lielvārdes ielā 24. Kopš 1992. gada tā ir Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.
1946. gada 17. decembrī –	Pirmo reizi pēc 2. Pasaules kara Rīgā notika boksa mačs ar citu tautu bokseru dalību starp igauņu Kalev un Rīgas Daugavu.
1981. gada 17. decembrī –	Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) topošās ēkas Dzirciema ielā 16 pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Celtniecība ilga sešus gadus un 1987. gada 30. septembrī atklāja Rīgas Medicīnas institūta kompleksa pirmo kārtu.
1989. gada 17. decembrī –	Notika Latvijas pilsoņu kustības 1. konference. Kustības veidošanās ar mērķi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecību.
1990. gada 17. decembrī –	Ave Sol koncertzālē notika Ziemassvētku ieskaņas koncerts „Prieks pasaulei”, kas bija veltīts žurnālistu nama atklāšanai.
1918. gada 18. decembrī –	Angļi izsēdināja desantu Rīgā.
1922. gada 18. decembrī – Citos avotos – 28. decembrī	Rīgas pilsētas dome nolēma Daugavmalas tirgu pārcelt uz laukumu pie Sarkaniem spīķeriem un nopirkt cepelīnu angārus Vaiņodē.
1225. gada 19. decembrī –	Iesvētīta Svēta Jura baznīca. Tā ir viena no vecākajām mūra ēkām Rīgā. Mūsdienās ēkā atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.
1300. gada 19. decembrī –	Par Rīgas arhibīskapu kļuva Izarnus Takons (vācu: Isarnus von Takkon). Šajā amatā viņš bija līdz 1302. gada aprīlim.
1481. gada 19. decembrī –	Sākas Rīgas karš ar Livonijas ordeni. 1484. gadā pie Ādažiem Rīga pieveica ordeņa armiju. Rīdzinieki nopostīja arī Rīgas ordeņa pili. Tikai jaunajam arhibīskapam Mihaelam Hildebrandam (vācu: Michael Hildebrand) 1486. gadā izdevās panākt miera noslēgšanu. 1492. gadā arhibīskaps un ordenis atjaunoja Salaspils līguma darbību.
1936. gada 19. decembrī –	Ar filmu „Iemīlējušās meitenes” Krišjāņa Barona ielā 31 tika atvērts kinoteātris „Daile”. 2007. gadā tika pieņemts lēmums par kinoteātra slēgšanu. Pēdējo seansu kinoteātris „Daile” piedāvāja apmeklētājiem 2007. gada 22. novembrī, ar filmas „Spriedze 3” vakara seansu. Kinoteātra telpās strādāja vairāki naktsklubi.
1990. gada 19. decembrī –	Rīgā sākās un turpinājās līdz 22. decembrim franču-latviešu videomākslas festivāls.
1905. gada 20. decembrī –	Grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas "Provodņik" dragūnu nodaļai, lai tos atbruņotu. Sadursmē bojā gāja 16 dragūni.
2006. gada 20. decembrī –	Atklāja rekonstruēto skvēru pie Mazās Kalna ielas, bijušo Sienas (Sarkanā kalniņa) tirgus laukumu, kas pārvērties par skvēru, kurā saglabāta vēsturiskā tirgus nojume, vēsturiskas laternas, ierīkots bērnu rotaļu laukums, gājēju celiņi un atpūtas soliņi.
1921. gada 21. decembrī –	Notika pirmais vilcēnu (vēlāk mazskautu) solījums.
1946. gada 21. decembrī –	Rīgā sākās Vissavienības grieķu – romiešu meistarsacīkstes.
1814. gada 22. decembrī –	Apstiprināti Rīgas Biržas komitejas statūti. Biržas komiteja vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1905. gadā) darījumu operācijas, piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils–Vitebska un Rīga–Jelgava izbūvi, kā arī telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas biržas banku. 1844. gadā tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar komitejas atbalstu 1862. gadā bija nodibināts Rīgas Politehnikums, 1901. gadā – Rīgas Komercskola un citas skolas. 1939. gada 10. jūlijā komiteja darbību izbeidza.
1991. gada 23. decembrī –	Plkst. 20.02 Vecrīgā notika sprādziens, ko izraisīja apsargs patvaļīgi rīkojoties ar granātu un tā sprāga.
1584. gada 24. decembrī – 2. janvārī pēc jaunā stila	Rīgā sākās kalendāra nemieri, kas ilga līdz 1589. gadam.
2020. gada 25. decembrī –	Apledojuma dēļ uz Dienvidu tilta notika 18 automašīnu sadursme. Nevienam no cietušajiem nebija smagas traumas.
1975. gada 26. decembrī –	Atklāja Maskavas (kopš 1991. gada Salu) tilta pirmo kārtu. Tilts pilnībā būs pabeigts un atvērts 1976. gada 10. decembrī.
1975. gada 26. decembrī –	Virsnieku namā (šodien Rīgas Latviešu biedrības nams) notika Baltijas kara apgabala XV partijas konference.
1861. gada 27. decembrī –	Rīgā pienāca pirmais pasažieru vilciens no Dinaburgas (Daugavpils).
1922. gada 28. decembrī –	Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību. Rīgas Centrāltirgus tika atklāts tikai pēc 8 gadiem – 1930. gada 1. novembrī.
1990. gada 28. decembrī –	Rīgas pilsētas Maskavas rajons pārdēvēts par Latgales priekšpilsētu, savukārt, Rīgas pilsētas Kirova rajons tika pārdēvēts par Centra rajonu.
1999. gada 28. decembrī –	Tika atklāts atjaunotais Melngalvju nams. Tā būvniecība bija uzsākta 1996. gadā pēc arheoloģiski izpētītajiem un atsegtajiem pamatiem.
1531. gada 29. decembrī –	Rīga noslēdza ticības līgumu ar protestantisko Prūsijas hercogu Albrehtu Hoencollernu (vācu: Albrecht von Brandenburg-Preußen).
1741. gada 29. decembrī –	Rīgas citadelē iesloga Braunšveigas hercogu Antonu Ulrihu un viņa ģimeni (Krievijā no troņa gāztā mazgadīgā Krievijas imperatora Ivana VI tēvs). Vēlāk viņu pārveda uz Daugavgrīvas cietoksni, vēlāk uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā.
1919. gada 29. decembrī –	Dibināts Rīgas Valsts tehnikums. Jaunajā mācību iestādē darbojās būvniecības nodaļa, kultūrtehniskā nodaļa, drīz nāca klāt ķīmijas un mehānikas, bet ar 1929./30. mācību gadu elektrotehnikas nodaļa, nedaudz vēlāk arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa. Tehnikums bija atvērts bijušajā Nikolaja I ģimnāzijas ēkā Nikolaja (tagadējā Kr. Valdemāra) ielā 1c. 1935. gadā ēkai uzcelta piebūve, kas vērsta uz Noliktavas ielu, 1970. gadā – jaunais laboratoriju korpuss un vēlāk sporta zāle.
1990. gada 29. decembrī –	Dibināta Latvijas Kultūras akadēmija. Par akadēmijas rektoru iecēla Pēteri Laķi. Pirmās lekcijas notika pašreizējā mājvietā Ludzas ielā 24, kur līdz tam bija atradies Kultūras ministrijas Kultūras darbinieku kvalifikācijas institūts, bet senāk pagātnē ugunsdzēsēju depo un citas iestādes. 1991. gada rudenī mācības bakalaura studiju programmā uzsāka 63 studenti. Šodien tā ir Latvijas augstskola, kur var iegūt akadēmisku un profesionālu izglītību kultūras jomā.
1923. gada 30. decembrī –	Ar filmu "Zem diviem karogiem" tika atklāts kinoteātris "Splendid Palace". Tā bija Rīgā pirmā brīvstāvošā celtne, kas paredzēta tikai kino vajadzībām. Gan kinoteātra ieejas portāls, gan vestibili, gan skatītāju zāle ir bagātīgi rotāti ar rokoko ornamentiem. 20. gs. 30-tajos gados tas kļuva par svarīgāko Latvijas filmu prezentācijas vietu. Kinoteātris „Splendid Palace" ir pirmais kinoteātris Baltijā, kur sāka demonstrēt skaņu filmas.
1986. gada 30. decembrī –	Tika uzsākta pastāvīga televīzijas signāla pārraide no Rīgas televīzijas torņa Zaķusalā. Pilnībā TV torņa celtniecības un montāžas darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā.
1997. gada 30. decembrī –	Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes tika nodibināta Banku augstskola. Sākotnēji jauna augstskola bija Latvijas Bankas struktūrvienība, kā Latvijas Banku koledžas tiesību, pienākumu, saistību, arhīva, kustamās mantas un intelektuālā īpašuma pārņēmēja.
1898. gada 31. decembrī –	Rīgā tika ieviests Pēterburgas jeb Pulkovas observatorijas laiks, kas bija priekšā Grinvičas jeb pasaules laikam (UT) par 2 stundām 1 minūti un 19 sekundēm. Tas gandrīz sakrīta ar otrās joslas (Austrumeiropas) laiku, to apsteidzot tikai par 1 minūti un 19 sekundēm. Līdz 1899. gadam dzīve Rīgā ritēja pēc vietējā (Rīgas meridiāna) laika. Galvenais laika rādītājs bija Rīgas Politehnikuma F. Dencker firmas pulkstenis, pēc kura vajadzēja līdzināties citiem Rīgas pulksteņiem.
1909. gada 31. decembrī –	Tika iesvētīts jaunais Rīgas Latviešu biedrības nams. Šis nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma stilā. 1938. gadā ēka bija paplašināta. 1940. gadā ēka tika biedrībai atsavināta un nodota Padomju armijas rīcībā, bet 1990. gadu sākumā Rīgas Latviešu biedrība atguva savu vēsturisko namu.
1936. gada 31. decembrī –	Bijušo „Feniksa” fabriku pārņēma jaundibinātā akciju sabiedrība „Vairogs”, kas saņēma arī „Ford Motor Company” automobiļu montāžas licenci. „Vairogs” līdz 2. Pasaules karam bija lielākais automobiļu ražotājs Baltijas valstīs. Pēc kara beigām rūpnīca tika pārdēvēta par „Rīgas Vagonbūves rūpnīcu”.
1959. gada 31. decembrī –	Tika atvērta Zinātņu akadēmijas 21 stāvu augsta ēka, ir vienīgā "Maskavas parauga" Staļina augstceltne Rīgā. Ēka tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Sākotnēji tā tika projektēta kā Kolhoznieku nams, bet pēc celtniecības pabeigšanas ēka tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.