Vēsture | Reliģija | Geto | Medicīna | Parki | Skolas |
Piemiņas vietas | Arhitektūra | Rūpniecība | Tirdzniecība | Ielu katalogs | Iedzīvotāji |
История | Религия | Гетто | Медицина | Парки | Школы |
Памятн. места | Архитектура | Индустрия | Торговля | Улицы | Жители |
Vecā ebreju kapsēta |
Vecā ebreju kapsēta atradās Līksnas ielā 2/4. Tagad tur atrodas parks. Kapsēta atrodas starp Tējas, Līksnas, Virsaišu, Ebreju un Lomonosova ielām.
Vecā ebreju kapsēta bija pirmais zemes gabals, ko ebrejiem izdevās iegūt Rīgā. Līdz pat 17. gadsimta sākumam Rīgā dzīvojošie ebreji savus mirušos veda apglabāt uz Poliju, vēlāk uz Kurzemes hercogisti uz ebreju kapiem pie Jelgavas. 1725. gadā vietējās varas iestādes atvēlēja vietu ebreju kapsētas ierīkošanai smilšu kāpās netālu no Koenholmas. Parasti bēru procesija devās pa tagadējo Maskavas ielu, tad pagriezās pa stāvu ceļu uz kapiem. Jau 19. gadsimta sākumā tā ir pieminēta kā ebreju apbedīšanas iela. 19. gadsimta beigās tā tika nosaukta par Ebreju ielu. Tā ir vienīgā iela Rīgā, kas liecina par ebreju ilgo vēsturi Rīgā. Daudzas reizes ir mainījies tās nosaukums - 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Žīdu ielu, 1938. gadā - Rundēnu ielu, vācu okupācijas laikā - Nirzas ielu, Latvijas PSR laikā - Jēkaba Alksnāja ielu. Tikai 1991 gadā tā atguva savu sākotnējo nosaukumu - Ebreju iela.
Vecā ebreju kapsēta |
Ieeja kapsētā atradās Līksnas un Ebreju ielas stūrī. Pie ieejas bija vairākas koka mājas, kurās dzīvoja sargi un apbedīšanas biedrība “Hevra hadiša”. 1883. gadā tika uzcelti ieejas vārti, bet 1903. gadā skaista māja bēru ceremonijām. Projekta autors bija Pauls Mandeļštams - pirmais ebreju arhitekts. Līdz tam ebreju kultūras celtņu projektēšana tika uzticēta vācu arhitektiem.
Pirmā pasaules kara laikā Vecā ebreju kapsēta kļuva par mazu. 20. gadsimta 20. gados tika ierīkota jauna Ebreju kapsēta Šmerlī, un vecā tika saukta par Veco Ebreju kapsētu.
Vecā ebreju kapsēta 2008.g. |
1941. gada rudenī Vecā ebreju kapsēta tika iekļauta geto teritorijā. 1941. gada 29.-30. novembrī, kad daļu iemītnieku aizveda uz Rumbulu nāvē, paša geto teritorijā nogalināja vairāk kā 800 cilvēkus. Sienā pretī Viļānu ielai izveidoja caurumu pa kuru no geto izveda mirušos. Vecajā ebreju kapsētā tika izrakta milzīga bedre, kur mirušos apglabāja. Vēlāk šeit raka vēl bedres, lai apglabātu geto pretošanās kustības dalībniekus, kā arī tos, kuri nomira necilvēcīgās izturēšanās dēļ.
Vecā ebreju kapsēta 2008.g. |
Pēc kara Vecā ebreju kapsēta pakāpeniski panīka – ķieģeļa sienas sadrupa, kapakmeņi tika aiznesti. Kapsētu nolīdzināja līdz ar zemi. Lūgumu saglabāt kapsētu kā savdabīgu pieminekli, saglabāt kaut vai sienas fragmentu ar lodes pēdām varas iestādes, kategoriski noraidīja. Pēc galīgās kapsētas iznīcināšanas tās teritorija ieguva oficiālu nosaukumu “Komunistisko brigāžu parks”. 1990. gadā šo nosaukumu nomainīja uz Vecā ebreju kapsēta.