Iļģuciema vēsture

Pirmo reizi vēstures avotos mūsdienu Iļģuciema teritorija minēta jau 13.gs. Šeit atradies ciems, kas piederējis Sv. Gara konventam. Ciemu konventam 1226. gadā piešķīra pāvesta legāts Modemas Vilhelms. Sākotnēji tā bija neliela muiža ar saimniecības ēkām, ko lejasvācu valodā dēvēja par Heiligen Geist Hof.

J. Broce raksta, ka 16.gs. beigās Daugavas krastos piestājuši zviedru kuģi un nodedzinājuši divdesmit mājas, tai skaitā Nordeķus. Līdz ar to var spriest, ka jau šajā laikā šī teritorija bija apdzīvota.

Nākamās drošās ziņas ir no 17.gs., kad šeit izveidojās neliels ciemats, kur pārsvarā dzīvoja latvieši. Šajā vietā bijuši aptuveni 50 gruntsgabali. Ciematā dzīvoja zvejnieki, dārzkopji, pārcēlāji, loči un mastu šķirotāji. Pamazām veidojās arī turīgo latviešu slānis. 17. gs. beigās Iļģuciema teritorijā rīdzinieki iekopa arī augļu un sakņu dārzus, ko sauca par kāpostu dārziem. Šajā laikā tika atvērta skola latviešu bērniem, kur kopā mācījās ap 100 skolēnu.

18.gs. sākumā, Ziemeļu kara laikā, Iļģuciems tika nopostīts. Ciems neiznīka, iedzīvotāju skaits lēnām turpināja palielināties un gadsimta beigās tur atkal bija ap 40 gruntsgabaliem. Lai aizsargātu Daugavas krasta līniju un pasargātu kreisā krasta iedzīvotājus, 18. gs. otrajā pusē bija uzcelta vesela dambju sistēma, kas mazināja plūdus gan pavasaros, gan rudeņos, kā arī vienlaicīgi nodrošināja ciema attīstību.

1714. gadā pār Daugavu tika uzcelts jaunais plostu tilts, kā rezultātā krasi samazinājās darba apjoms laiviniekiem un pārcēlājiem. Iļģuciems pamazām no izteikta zvejnieku ciemata pārtapa par rūpniecības centru, jo atradās tiešā Daugavas ūdens ceļa tuvumā; tur arī bija atļauts celt mūra namus.

Tiek uzskatīts, ka 19.gs. sākumā šeit dzīvoja tikai 450 iedzīvotāji. 19. gs. Iļģuciemā nepārtraukti palielinājās iedzīvotāju skaits, jo fabrikām bija nepieciešami strādnieki.

Vēstures avotos nav īstas vienprātības par apkaimes nosaukuma Iļģuciems izcelsmi. Pēc vienas versijas no muižas nosaukuma Heiligen Geist Hof arī vēlāk ir atvasināts apkārtnes nosaukums Hiligzeem, bet 19. gs. sākumā to sāka saukt par Ilgezeem (Илгецеемъ), Iļģuciems. Pēc citas versijas apkaimes nosaukums saistāms ar vārdu „iļģi”, ar ko tika apzīmēti veļi. Vēl apkaimes nosaukumu saista ar latviešu valodas vārdu „ilgām”, ka tas ir bijis ciems, kura ilgas ir piepildījušās. Šodien sarunvalodā ir iespējams dzirdēt gan nosaukumu Iļģuciems, gan Ilguciems.