Vēsture Muižas Zaļā zona Lidosta Rūpniecība Infrastruktūra

Rūpniecība

Rīgas ēku celtniecības kombināta bijušie korpusi Daugavgrīvas ielā 93, 20.10.2017
Rīgas ēku celtniecības kombināta bijušie korpusi

18. gs. Spilvē (Podragas pusē) darbojās J. Šteinhaueram piederoša ar vēju darbināmā kokzāģētava ar trīs gateriem, kas pārstrādāja dēļos 2000 baļķu gadā un bija šai laikā otra lielākā zāģētava Rīgas apkaimē. 19.gs. sākumā tā tika likvidēta. 19.gs. beigās tika ierīkota tvaika kokzāžētava un minerālu apstrādes dzirnavas, kur ieguva špatu, ģipsi un okeru.

Spilvē nodarbojās arī ar zveju, kas bijis nozīmīgs seno rīdzinieku iztikas avots. Broces zīmējumos redzamas dzirnavas, kā arī sadzīves ainiņas – lašu tīklu žāvēšanu pie Podraga dambja, kas ticis uzcelts 1760.–1770. gados, lai regulētu Daugavas kuģu ceļu, tomēr plūdos tas bieži esot ticis pārrauts.

Rīgas portlandcementa fabrika/ Cementa un šīfera rūpnīca

1866. gadā uzņēmējs Kārlis Šmits Spilvē uzcēla cementa fabriku, kas bija pirmais portlandcementa ražošanas uzņēmums Krievijas impērijā. Sākotnēji ražošanā tika izmantots no ārzemēm ievests krīts, kā arī vietējais Ķengaraga māls. 1907.-1908. gadā uzstādīja trīs 30 m garas rotējošās krāsnis. Šajā laikā uzņēmums pārgāja arī uz izejvielu sagatavošanu pēc biezā duļķa metodes. 1913. gadā tika saražotas 400 000 mucu portlandcementa un 200 000 maisu romāncementa.

Kopš 1928. gadā rūpnīca tika rekonstruēta un pārkārtota uz vietējo izejvielu bāzes, tika izmantotas Saldus atradņu cehšteina kaļķakmens. 1932. gadā sāka ražot būvģipsi, bet gatavo produkciju pārsvarā izveda uz ārzemēm. 1935.-1938. gadā ražoja asbestcementa plāksnes un izstrādājumus, ģipsi un sauso apmetumu.

Pēc 2. Pasaules kara rūpnīcā tika veikta rekonstrukcija. 20.gs. 50.-60. gados tika uzstādītas divas jaunas cementa režošanas tehnoloģiskās līnijas, elektrofiltri, uzbūvētas jaunas noliktavas. 1958. gadā Rīgas cementa fabrika tika apvienota ar Rīgas būvmateriālu rūpnīcu. 1963. gadā pievienota Slokas romāncementa fabrika. 20.gs. 80.tajos gados notiek šīfera ceha rekonstrukcija.

1989. gadā rūpnīcas nosaukums tika mainīts uz Valsts ražošanas kooperatīvu "Rīgas cementnieks", bet sākot no 1992. gada tas kļuva par Valsts uzņēmumu "Rīgas cementnieks". 1992. gada nogalē Rīgas cementnieks tika pievienots Brocēnu cementa kombinātam, taču jau 1993.gadā uzņēmums tika likvidēts, bet tā ražošanas korpusi vēlāk tika nojaukti. Rūpnīcas adrese: Podraga iela 2.

Valsts mākslīgā šīfera fabrika

Valsts mākslīgā šīfera fabrika bija pirmais šāda veida uzņēmums Baltijas valstīs, kas tika atklāts 1935. gada oktobrī. Tas atradās blakus K. Šmita cementa fabrikai, Podraga ielā 2. Šīfera ražošanai galvenā izejviela bija portlandcements, ko bija viegli iegādāties tieši no ražotāja. Otru galveno izejvielu asbestu ieveda no ārzemēm.

Fabriku ceļot bija paredzēts 3 maiņās saražot 15 000 plākšņu šifera dienā, bet jau 1936. gada augustā tik liels daudzums tika saražots divās maiņās, kā rezultātā kritās arī šīfera cenas. 1936. gadā jau tika sākts darbs pie fabrikas telpu paplašināšanas. 1936. gadā saražoto šīferi eksportēja arī uz Somiju un Lietuvu. Pēc 2. Pasaules kara uzņēmums tika apvienots ar Cementa un šīfera rūpnīcu.

Ģipša plašu un „Siporeksa” fabrikas

1939. gada maijā darbu sāka divas jaunas fabrikas. Ģipša plašu fabrikas produkcija ir 30 000 līdz 50 000 ģipša plates diennaktī, atkarībā no plašu biezuma. Šī fabrika ražoja galvenokārt eksportam, „Siporeksa” fabrika ražoja vietējam tirgum aptuveni 50m3 vieglbetona diennaktī. Siporeksa pielietošanai būvniecībā bija daudzas priekšrocības – ļoti viegls, to iespējams žāģēt un iedzīt naglas, kā arī tas nodrošina skaņas un siltuma izolāciju. Pēc 2. Pasaules kara uzņēmums tika apvienots ar Cementa un šīfera rūpnīcu.



Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.