Sužu muiža

Adrese:	Jaunciema gatve 79e
Uzcelta:	19.gs. beigās
Statuss:	Nav kultūras piemineklis
Stils:	Neorenesanse
Pielietojums:	Privātīpašums, pamesta

Sužu muižas pils atrodas Ķīšezera krastā. Rīgas mērogā tā ir reta neorenesanses stila ēka ar augstvērtīgu, niansētu fasāžu apdari.

Ķīšezera austrumu krastā izveidojās Sužu muiža (vācu: Suschenhof). 19. gadsimta beigās uzcelta Sužu muižas kungu māja (pils) neorenesanses stilā, ļoti grezna ēka. 20. gadsimta sākuma adrešu grāmatās norādīts, ka Ādažu un Sužu muižas pieder baronu Kampenhauzenu (vācu: von Campenhausen) dzimtai. Ādažu muiža ar kunga dzīvojamo ēku atradās novada otrā malā pie Gaujas.

Izvirzītas vairākas hipotēzes, kāpēc uzcelta tik grezna māja. Saskaņā ar pirmo – barons vēlējies pārcelties dzīvot tuvāk Rīgai, tāpēc uzcēlis tik greznu ēku. Saskaņā ar otro – Ķīšezera līcīšos bija atrodamas dziednieciskās dūņas, tāpēc barons vēlējies izveidot kūrortu, kam bija domāta greznā ēka. Tomēr faktu apstiprinājums līdz šim nav rasts nevienai hipotēzei. A. Caune izvirza versiju, ka greznās ēkas arhitekts varēja būt slavens vācbaltu arhitekts Kārlis Johans Felsko (vācu: Carl Johann Felsko).

Pēc muižas atsavināšanas 1923. gadā pili iegādājās Septītās dienas adventisti, kas šeit atvēra Baltijas ūnijas skolu – vidusskola ar amatniecības apmācību. Skolā adventisti no Baltijas valstīm apguva teoloģiju, bet vasarās pils izmantota kūrorta vajadzībām, jo blakus muižai Ķīšezerā bija medicīnisku dūņu slānis. Līdzās pilij atradās zemnieku palīgsaimniecības.

Pēc 2. Pasaules kara pils nebija pieejama apmeklētājiem, jo atradās PSRS armijas 42216. daļas slēgtajā teritorijā. Līdzās muižai uzcēla kazarmas, pie armijas daļas uzcēla tā saukto padomju kara pilsētiņu virsnieku ģimenēm.

Pēc neatkarības atgūšanas Sužu muižā kādu laiku uzturējās Latvijas armijas izlūku desanta bataljons. Izlūkdesanta bataljons bija izveidots ar Latvijas aizsardzības ministra pavēli 1992. gada 30. aprīlī un bija paredzēts operatīvo un taktisko uzdevumu risināšanai. 1998. gadā tā nosaukums mainīts – Izlūkdesanta / Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT). Sužu izlūkdesanta bataljons pastāvēja līdz 2000. gadam, kad tas bija pārveidots par 1. kājnieku bataljonu. Sužu izlūkdesanta bataljona uzšuvē izmantots mūsdienu Bruņotajiem spēkiem reti lietota tradicionālā latviešu karavīru simbolika – austoša saule.

Mūsdienās muižas ēkas ir avārijas stāvoklī, tajās saimnieko SIA „Sužu pussala”.

Sužu muiža