Galerija Centrs

20. gs. sākumā, ceļot jaunas dzīvojamās ēkas, Vecrīgā parasti izmantoja maksimālo, būvnoteikumos atļauto, ēku augstumu - 6 stāvus. Apbūves blīvums nelielos gruntsgabalos sasniedza pat 100%, nereti arī apvienojot vairākus mazos zemes gabalus.

Lielākā daļa 20.gs. sākumā celtās ēkas Vecrīgā bija daudzfunkcionālas. Ēkas pirmajā stāvā atradās veikali, kantori, bankas, bet augšējos stāvos bija dzīvokļi. Šo ēku fasādes parasti bija noformētas racionālā vertikālisma stilā, kas vislabāk atbilda šo ēku konstrukcijai un plānojumam. Daudz šādu namu atradās Peldu un Mārstaļu ielās.

Šādu ēku arhitekti bija P. Mandelštams, H. Tīmers, A. Medlingers, E. Laube un citi.

Gandrīz nemanāmas pēdas Vecrīgas arhitektūrā ir atstājis funkcionālisms, kas bija populārs 20.gs. 20.-30. gados.

Vienas no nozīmīgākajām pārmaiņām Vecrīgas arhitektūrā sākās 20.gs. 30 gados, kad tika izstrādāts Vecrīgas rekonstrukcijas plāns, kā rezultātā tika uzcelta Finansu ministrijas ēka, Armijas ekonomiskais universālveikals (Galerijas Centrs priekštece). Jaunās ēkas bija tik lielas, ka nācās apvienot vēsturiski izveidojušos Vecrīgas kvartālus. Finansu ministrijas ēka, kas tika uzcelta 1937.-1940. gadā pēc arhitekta A. Klinklāva projekta kļuva par apvienotā Vecrīgas kvartāla galveno ēku.