LR Saeimas ēka - 19.gs. arhitektūras piemērs

19. gs. celtās ēkas Vecrīgā raksturo paraugfasādes, kuras Rīgā ieviesa 1810. gadā. Paraugfasādes bija obligātas visā Krievzemē no 18.gs. beigām. Līdz 1840. gadam Vecrīgā pārbūvēja vai uzcēla no jauna aptuveni 100 namus. Paraugfasāžu veidi bija apkopoti četros, Pēterburgā un Maskavā izdotos, albumos un bija obligāti visām Krievijas pilsētām. No šī tipa ēkām ir saglabājušies daži maz pārbūvētu ēku paraugi – Grēcinieku ielā 22, ēka celta 1824. gadā pēc arhitekta J. Ā. Špacīra projekta, Miesnieku ielā 12, ēka celta 1826. gadā pēc J. Grēna projekta un citas.

Daudzas Vecrīgas dzīvojamās ēkas ir uzceltas vai pārbūvētas sākot ar 19. gs. vidu. Šajā laikā celtās ēkas bija tipiski 4-5 stāvus augsti īres nami. Šo posmu sauc par eklektismu. Sākumā ēkām bija neitrālas fasādes, piemēram, Smilšu ielā 7, bet vēlāk celtajām ēkām bagātas, pārbūvētas ar stilu arhitektūras elementiem, piemēram, Smilšu ielā 12, arhitekts K. Felsko, ēka celta 1897. gadā.

Pašās 19.gs. beigās Vecrīgas arhitektūrā ienāca jūgendstils. Viena no pirmajām jūgendstila ēkām atradās Audēju ielā 7, kas celta 1899. gadā pēc arhitekta A. Ašenkampfa projekta. Tās fasādē redzamas tipiskas jūgendstila formas.

19.gs. arhitektūra Vecrīgā saistās arī ar zināmām pārmaiņām. 17.-18.gs. tika celtas noliktavas, bet 19. gs. vidū un beigās lielāko daļu no pilsētas noliktavām nojauca vai kapitāli pārbūvēja. 19. gs. beigās tika uzcelts jauns noliktavu rajons - sarkanie spīķeri. Šajā laikā Vecrīgā aizliedza iekārtot jaunas noliktavas. Daļu veco noliktavu pārbūvēja par dzīvojamajām ēkām, vēl tagad ēku zelmiņos var redzēt senās paceļamās ierīces. Tomēr bija vienas noliktavas, kuras Vecpilsētā uzcēla arī 19.gs. pirmajā pusē. Tās bija 1832. gadā uzceltais Arsenāls un tā sauktās mazās noliktavas. Arsenāls bija vērsts pret Jēkaba laukumu un kalpoja kā lielā muitas noliktava. Arsenāla arhitekti bija I. Lukins un A. Nellingers. Mazās noliktavas Jēkaba ielā 1828.-1832. gadā uzcēla pēc K. Breitkreica projekta, tikai, salīdzinājumā ar Arsenālu, šīs noliktavas bija daudz mazākas. Arsenāls un muitas noliktavas atšķiras no pārējās Vecrīgas arhitektūras ar savu izteikto horizontālismu.

19.gs. pilsētas arhitektūra iezīmējās arī ar jaunu sabiedrisko ēku celtniecību, kas jūtami atšķīrās no dzīvojamo ēku apbūves, piemēram, jaunu ģilžu ēku celtniecība, jaunā Bruņniecības nama celtniecība (Saeimas ēka), kas tika būvētas, pārveidojot vecās ēkas. Šī tendence saglabājās visu 19.gs. - jaunas sabiedriskās ēkas celt veco ēku vietā.