Rīgas Sv.Trīsvienības baznīca Foto: Jānis Sedols

Rīgas Sv.Trīsvienības baznīcas celtniecības projektu izstrādāt uzticēja Johanam Danielam Felsko - vienam no visu laiku labākajiem arhitektiem, pirmajam ar akadēmisku izglītību.⁵

Baznīcas celtniecības darbus pārraudzīja J. D. Felsko uzticamais palīgs arhitekts K. Neiburgers (Kari Neuburger) un iemiesoja namdaris I. H. Luhts (I.H.Lucht) un mūrniekmeistars E.Lukass (E.Lucas).⁶

Celtniecība veicās ļoti labi, un pēc diviem gadiem jaunā baznīca bija pabeigta. Tās kopizmaksas sastāda 46 031 rubļus zeltā. Trūkstošo summu ieguva no labprātīgiem Rīgas iedzīvotāju dāvinājumiem. 1878. gadā Trīsvienības svētkos - 21. maijā tā tiek iesvētīta un dabū Rīgas Sv.Trīsvienības baznīcas vārdu.⁷

Rīgas Sv.Trīsvienības baznīca Foto: Denis Polocks

Pirmais Rīgas Sv. Trīsvienības draudzes mācītājs Kārlis Heinrihs Fromms nokalpoja draudzē gandrīz 25 gadus (1892. gadā saņem palīgmācītāju Mārtiņu Bankinu) līdz pat aiziešanai mūžībā 1896. gadā. Tā paša gada 3. jūnijā tika ievēlēts nākošais draudzes gans - mācītājs Pauls Fromholds Treijs (Paul Fromhold Treu), viņš kalpoja līdz pat savai nāvei 1919. gadā.⁸

1898. gadā draudzes darbā pieņēma diakonisi - draudzes māsu, kura vadīja ierīkoto bērnudārzu; bērnu skaits tajā divos gados no 9 izauga līdz 120. Arī baznīcas skola nepārtraukti paplašinājās, un 1900. gadā tajā strādāja 3 skolotāji. 1898. gadā iegādājās mācītāja māju, tagadējā divstāvu draudzes māja uzcelta un iesvētīta 1936. gadā, pēckara laikā tajā bija ierīkots bērnudārzs, tagad tā pilda savas iepriekšējās funkcijas.⁹

Nopietns trieciens Sarkandaugavai un luterāņu baznīcas draudzei bija 1. Pasaules karš, kad Sarkandaugavas rūpnīcas tika evakuētas, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās. Sekoja juku un nemiera laiki.

Sv.Trīsvienības baznīca ziemā Foto: Denis Polocks

Nodibinoties Latvijas valstij, par Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcas mācītāju ievēlēja Kārli Irbi, kurš draudzē nostrādāja no 1920. gada 8. augusta līdz 1966. gada 2. novembrim (ar pārtraukumu izsūtījumā 1945.-1957. gadam), luterāņu baznīcas pirmā bīskapa Kārļa Irbes brāļa dēlu, kuru vecie draudzes locekļi atceras kā stingru, noteiktu, nelokāmu un gudru mācītāju.¹⁰

No 1924. gada līdz 1929. gadam draudzē kā vikāri kalpoja mācītāji Kņazinskis un Miervaldis Ķemers (pēdējais kā vikārs no 1938.-1945. gadam, kā adjunktmācītājs no 1957.- 1964. gadam, tad aizgājis emeritūrā).¹¹

Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā darbojusies arī vācu draudze mācītāja E. Savari vadībā. (Vācu un latviešu draudzes pastāvēja jau no baznīcas dibināšanas, un dievkalpojumi notika abās valodās).¹²

Rīgas Sv.Trīsvienības baznīca

No 1967. gada līdz 1968. gadam kalpoja mācītājs Jānis Melbārdis, bet 1969. gada 11. jūnijā Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā tika ordinēts mācītājs Ēriks Mesters. Introdukcija notika tā paša gada 2. novembrī, to vadīja arhibīskaps Jānis Matulis. Mācītāja Ē. Mestera vadībā draudze pieauga un nostiprinājās, 1976. gadā tika veikts baznīcas kapitālremonts un restaurācija. Ē. Mesters draudzē nokalpoja svētīgus 17 gadus - līdz savai ievēlēšanai par arhibīskapu 1986. gadā. Tā paša gada 1. jūnijā kā jauno draudzes ganu viņš ieveda tagadējo mācītāju Viesturu Pirro, introdukcija notika 19. oktobrī.¹³

Baznīca celta ziemeļvācu ķieģeļgotikas formās. Tai ir trīs jomi. Malējiem ir horizontāls pārsegums, vidējam - smailloka. Baznīcas tornis nav ieaudzis apjomā, tai ir izvērsta kora daļa un simetriskas, J. D. Felsko raksturīgas, kāpņu piebūves abās torņa pusēs. Virs jumta kores altārgalā paceļas mazs tornītis. Draudzes telpas ārsienas ritmiski sadala kontrforsi. Torņa augšējais stāvs ir astoņstūra, virs kura paceļas augsts, smails jumts.¹⁴ Arhitektam visai netipiski izveidota kora daļa ar apsīdu. Mazs rizalīts pieslēdzas korim, kura jumta slīpne ir ievērojami pagarināta. Šī risinājuma rezultātā kora daļa liekas nedaudz sadrumstalota pretēji pārējā apjoma monumentalitātei un ideālajām proporcijām. Baznīcas ārējā skata pievilcību rada smagnējā, iekšējā spēka un spriedzes pilnā būvmasas plastika. Tajā dominē ģeometriskas formas un plaknes, nevis dekora rotaļīgums. Vienīgi galvenās ieejas portālā arhitekts atļāvies skulpturālus elementus - agrīnās gotikas ziedpumpuru kapiteļus un fiālām līdzīgus tornīšus.¹⁵

Rīgas Sv.Trīsvienības baznīca Foto autors - Ainars M.

Baznīcas telpiskais risinājums kopumā ir tradicionāls. Gari izstiepta lūgšanu telpa, luktas, kas apvij to un optiski padara vēl šaurāku, zvaigžņu velvēm pārsegtais koris ar apsīdu. Baznīcu jomos dala koka balsti, kas nes arī luktu un pārseguma slodzi. Tie ir dekoratīvi izveidoti (konsoles, profilējumi) un kopā ar pārseguma sijām demonstrē konstrukcijas loģiskumu un skaidrību.¹⁶

Baznīcas celtniecībā izmantots Sāremā kaļķakmens portāla, dzegas, atsevišķu torņa elementu, kontrforsu slīpās, nokrišņiem pakļautās daļas izveidošanai un atsevišķām nišām. Gaišās akmens detaļas kontrastē ar tumši sarkano ķieģeli, no kā celta baznīca kopumā. Tieši šī tonālā spēle veiksmīgi kompensē dekoratīvā risinājuma atturīgumu. Arī torņa kāpnes būvētas no Sāremā kaļķakmens. Tās ved pie Liepājas meistara J. S. Švenna (J.S.Schwenn) 1924.gadā lietā zvana.¹⁷ No torņa plašs skats uz Daugavu un Rīgu.

Rīgas Sv.Trīsvienības baznīca Foto: Maksims Segals

Baznīca bija paredzēta 1450 personām. Kora nišā atradās galdniekmeistara Bernharda (Bernhard) "grieztais" gotisks koka altāris ar kokgriezumiem vīnogulāju formās un divām apustuļu skulptūrām. Altārglezna gleznota Vācijā, Erfurtē, profesionāla, uzstādīta mūsu gadsimta sākumā, un tajā attēlota Vecās Derības galvenā doma - upuris, Ābrahāma upuris vai Vecās Derības skaidrais norādījums uz visu upuru piepildījumu Jaunajā Derībā - Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku. Altārgleznas tehniskais stāvoklis - nomazgāta, krāsas zudumi apakšdaļā.¹⁸

Altāra daļā logos redzamas vitrāžas, kas kā ornamentālas kompozīcijas veidotas 19.gs.beigās, restaurētas.¹⁹

Baznīcas iekštelpas greznoja arī divdesmit bronzas sienas lukturi, kuri piegādāti no Heinersdorfas baznīcu mākslas institūta, un citi mākslinieciski izgatavoti iekārtas priekšmeti, arī ērģeles (1882).²⁰

Ērģeles būvējusi Rīgas firma "E. Martin" 1882.gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcā ir izcila akustika.²¹