Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzs ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir vecākais Rīgas publiskais parks. Tas atrodas pašā Rīgas centrā, no visām malām to ierobežo Kr. Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielas. Tā platība ir 5 ha.

Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, Kurzemes ģenerālgubernators F. Pauluči del Ronkole priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem šim nolūkam bija pilsētas vecākā K.H. Vērmaņa atraitne A.Ģ. Vērmane. 1817. gadā Anna Vērmane uzdāvināja 0.8 hektārus zemes pilsētai, lai tiktu ierīkots publisks eksotisko koku parks ar rozāriju un restorānu. Kopā ar zemes gabalu testamentā tika piešķirta arī ievērojama naudas summa – 2000 rbļ. Vienīgais noteikums bija, ka teritorija netiks sadalīta, pārdota privātpersonām un pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties šajā parkā.

Vērmanes dārzs

1817. gada 8. jūnijā pēc dārznieka J. Šmeislera projekta ierīkoto 8450 m² lielo parku atklāja un nodeva publikas lietošanai. Parks tika veidots, vadoties pēc ainaviskā principa. Pēc tam tas vairākkārt pārveidots.

Atbilstoši visiem tā laika parkiem, arī Vērmanes dārzā bija restorāns un estrāde, ko toreiz sauca par „gliemežnīcu”. 1859. gadā parks tika iekļauts pilsētas apbūvē. Lielāki paplašinājumi notika 1880. gadā, kad Vērmanes dārzu pārveidoja pēc pilsētas dārznieka un ainavu arhitekta G.F.F. Kūfalta projekta. Pēc projekta parkā tika iestādīti vairāki tūkstoši svešzemju koku un krūmu, bet pēc 9 gadiem parkā ierīkoja pirmo rozāriju. Koka sēta tika nomainīta ar greznu metāla žogu un pie vārtiem; pēc arhitekta V. Reslera projekta tika uzcelti augļu kioski. Parkā bija apskatāmas 6 skulptūras un trīs lielas vāzes ar seno grieķu un romiešu mitoloģiskajiem tēliem.

Vērmanes dārzs

Arī Vērmanes dārzā, tāpat kā blakus esošajā Esplanādē, notika dažādi publiskie pasākumi. Tā 1927. gadā Vērmanes dārza lielajā paviljonā tika atklāta pirmā auto izstāde Latvijā.

20. gadsimta 30. gados parkam tika izstrādāts jauns projekts, tā autors A. Zeidaks, kā rezultātā parkā ierīkoja plašus zālienus, ziemciešu stādījumus, jaunu rozāriju un rotaļu laukumu; paplašināja ceļus un uzbūvēja arī estrādi. Estrāde bija ļaužu pulcēšanās un izklaides pasākumu vieta zem klajas debess. 1950. gadā estrāde tika nojaukta un tika uzbūvēta jauna estrāde (šodien redzamā) pēc arhitekta L.Stahovska projekta.

Vērmanes dārzs

1934. gadā Vērmanes dārzā tika uzcelts atsevišķs paviljons (tagadējā Merķeļa un Tērbatas ielu stūrī), kas bija paredzēts „Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības” minerālūdeņu tirgotavas vajadzībām. Paviljons saglabājies līdz mūsdienām, un šodien tajā atrodas muzikālais centrs „Vernisāža”. 20. gadsimta 30. gados restorāna ēkā atradās kinoteātris „Lielais parks”, bet Padomju Latvijas laikā – transporta darbinieku kultūras nams; šodien tur atrodas restorāns.

Vērmanes dārzs

Padomju gados parkā tika uzstādīts saules pulkstenis un bronzētā cinka lējuma Berlīnē izgatavotā skulptūra, kuras autori bija Buholcs un Hāns (?). Strūklakā attēlota 4 gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā – divi bērni, kuri rotaļājas ar Jūras diena Neptūna trejžuburi. Šodien parkā apskatāmā strūklaka nav 1869. gada skulptūras oriģināls. 1972. gadā tēlniece M. Lukaža izgatavoja šīs skulptūras kopiju, kuru no jauna uzstādīja 1978. gadā.

Vērmanes dārzs

Parkā atrodas arī 1985. gadā atklātais piemineklis Latvju dainu tēvam Kr. Baronam, tā autors ir tēlniece L. Davidova – Medene un 1998. gadā atklātais piemineklis gleznotājam un grafiķim K. Padegam.

Šodien parkā redzami divi guļoši akmens lauvas, kas apsargā rožu dobi un obelisku. Obelisks veltīts parka dibinātājai Annai Vērmanei, savukārt lauvas 1884. gada izgatavoja akmeņkalis A.Folcs. Jāatzīmē gan, ka padomju varas gados obeliska vietā bija uzstādīts funkcionāra S. Kirova krūšutēls un parks tika saukts viņa vārdā par Kirova parku. Piemineklis Annai Vērmanei tika atjaunots 2000. gadā.

Vērmanes dārzs

Šodien Vērmanes dārzā aug 10 vietējo kokaugu sugas un 71 introducēto kokaugu taksoni (piem., Mandžūrijas riekstkoks u.c.)

Šodien parku iecienījuši ne tikai kā patīkamu atpūtas un izklaides vietu, pie estrādes šeit mīl atpūsties šahisti. Bet svētku dienās estrādē notiek dažādi koncerti, vasarās parkā norisinās dažādi gadatirgi un festivāli.