Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca

Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca

Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca jeb Jaunā kapela celta laika posmā 1863.-1891. gadam neoromānikas stilā pēc Neuburgera projekta, būvdarbus vadīja K. Felsko un inženieris F.Engelsons. Kādreiz tābija viena no skaistākajām kapu kapelām Eiropā. Galvenā ieeja un tornis atrodas ēkas Z pusē. Šī ieeja veidota kā lodžija, to rotā kolonnas ar doriskiem kapiteļiem. Altāris atrodas pretī galvenajai ieejai. Visa celtne dalās divās daļās. Viena ir lielā dievkalpojumu zāle, kurā nonāk pa galveno ieeju labajā fasādes pusē. Otra daļa ir tornis un bazilikas formas telpa, kurā nonāk pa ieeju zem torņa vai arī caur dievkalpojumu telpu. Starp šīm ēkas daļām veidojas iekšējais pagalms. Jaunā kapela tika izmantota kā izvadīšanas vieta līdz Lielo kapu slēgšanai.

Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca

1990. gadā Rīgas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskās draudze atguva savas īpašumtiesības uz baznīcu. 1991. gadā tika izstrādāts baznīcas atjaunošanas projekts, ko izstrādāja draudzes locekļi arhitekte M. Zeibārte un A. Krieviņš. Pirms atjaunošanas baznīca atradās ļoti sliktā stāvoklī - bojātas dažas nesošās konstrukcijas, lielākā daļa ēkas bija bez jumta. Daļa logu nebija un daļa bojāti, bojātas arī ārdurvis. Stipri bojāta ārējā ēkas apdare, interjers iznīcināts pilnībā. Baznīcu 2000.gada 11.jūnijā iesvētīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Dr. Jānis Vanags. Zvans iesvētīts 1998.g. 18.janvārī. 2008. gadā sāka baznīcas pagrabtelpu renovāciju. Restaurētā pagrabtelpa tika atklāta tikai 2011. gadā. 2010. gadā tika veikta baznīcas jumta remontu un fasādes detaļu atjaunošanu.