Kokapstrādes firma "Vērmanis un dēls" (Wöhrmann u. Sohn) ir uzskatāms par vecāko kokapstrādes uzņēmumu Rīgā. To 1832. gadā dibināja uzņēmums "Vērmanis un dēls" kopā ar angļu firmu "Hunt and Hill".³ Enciklopēdija "Rīga" min 1819. gadu kā Vērmaņa kokzāģētavas dibināšanas gadu.⁴ Var uzskatīt, ka 1819. gadā dibināta vienkārša darbnīca, bet 1832. gadā nozīmīgi tika papildināts firmas pamatkapitāls un nodibināta tam laikam moderna ražotne Sarkandaugavā. 1842. gadā firma pārgāja pilnībā Vērmaņa uzņēmuma īpašumā, kurš pārņēma "Hunt and Hill" piederošās akcijas. 1842. gadā uzņēmumā strādāja 60 strādnieki, un tā gada apgrozījums sasniedza 150000 rubļu. 1852. gadā Vērmaņa kokzāģētava pārņēma savā īpašumā Sīgemīles uzņēmumu un, līdz ar to, firmu papildināja 80 strādnieki.⁵ Pēc 1852. gada uzņēmums tika modernizēts un 1874. gadā tajā strādāja 500 strādnieki, bet tā apgrozījums sasniedza 1000000 rubļu. 19. gs. vidū kokzāģētava ražoja 2/3 Rīgā pārdodamo dēļu.⁶ Visu 19. gs. kokrūpniecības uzņēmums "Vērmanis un dēls" bija lielākais šāda veida uzņēmums ar vislielāko strādnieku skaitu, bet 1881. gadā fabrikā notika ugunsgrēks un tā rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa cehu. Uzņēmuma īpašnieki bija spiesti pārdot gandrīz bankrotējošo fabriku vācu firmai "Šaje".

"Vērmanis un dēls" firmu drīzāk varēja uzskatīt par uzņēmumu grupu, nevis vienu uzņēmumu. Sarkandaugavā līdzās Vērmaņa kokzāģētavai atradās Vērmaņa mašīnfabrika un kuģu būvētava. Tāpat kā Vērmaņa kokzāģētava, Vērmaņa mašīnbūves fabrika un kuģu būvētava bija pirmie metālapstrādes uzņēmumi Rīgā, kurus 1832. gadā Sarkandaugavā dibināja Johans Kristofs Vērmans.⁷ Var uzskatīt, ka Vērmaņa uzņēmumi radīja Sarkandaugavā rūpniecisko vidi. Vērmanim, bez kokzāģētavas Rīgā, piederēja arī auduma rūpnīca Pērnavā. Vērmaņa mašīnbūves rūpnīca ražoja dažādus pumpjus, ugunsdzēsības iekārtas, lokomotīves, hermētiski noslēdzošas durvis, transmisijas, lauksaimniecības mašīnas (kuļmašīnas, sējmašīnas), alus darītavu iekārtas. 19. gs. beigās uzņēmums ļoti veiksmīgi darbojās direktora inženiera Roberta S. Tomsona vadībā. Firmas labākais izstrādājums skaitījās kuļmašīna, kura tika patentēta un 1877. gadā izstādē Berlīnē ieguva balvu. 1875. gadā Jelgavā uzņēmums saņēma valdības balvu par labu darbību. 19. gs. 80. gados rūpnīcā strādāja 320 - 360 strādnieku, tomēr pēc 70. gadu veiksmīgās darbības, 80. gados mainījās tirgus konjunktūra un uzņēmums, nespēdams modernizēties, 1888. gadā piedzīvoja bankrotu un beidza pastāvēt 1889. gadā.⁸ Vērmaņa mašīnbūves rūpnīcas bankrots neizraisīja krīzi Sarkandaugavas rūpnieciskajā attīstībā, jo uz Vērmaņa lielās mašīnbūves firmas bāzes izveidojās Rozenkranca mašīnfabrika, Felzera mašīnfabrika, Langes un Skujes firma.