Herdera laukums

Pilsētas plānā parādās 1650. gadā. Tajā atradušies pilsētas mazie svari līdz 1864. gadam, tāpēc tas tika saukts par Mazo Svaru laukumu. Tagadējās formas Herdera laukums ieguva tikai 19. gs. beigās, kad tika nojaukta Doma ansambļa rietumu puses apbūve. 1864. gadā, atzīmējot simto gadadienu, kad Herders bija ieradies Rīgā, laukumu pārsauc viņa vārdā un uzstāda Herdera krūšutēlu, kas ir Veimāras pieminekļa augšdaļas atlējums un pirmais piemineklis kultūras darbiniekam Rīgā. Herdera laukuma platība ir 720 kvadrātmetri.