Tirdzniecība vēsturiskajā centrā

Rātslaukums - viens no Rīgas pirmajiem tirgus laukumiem

Tā kā Rīga jau no pašiem pirmsākumiem bijusi tirdzniecības pilsēta, tad loģiska ir pilsētas apbūves papildināšana ar tirdzniecībai nepieciešamām būvēm. Pirmā tirgus vieta Rīgā meklējama pie Skārņu ielas, jo feodālās pilsētas tirgus laukuma malā parasti atradās pilsētnieku celta un uzturēta baznīca. Rīgā tā bija Sv. Pētera baznīca. Tagadējās Skārņu ielas vidu līdz Jura baznīcai aizņēma skārņu rinda, kas, visticamāk bija vecā tirgus sastāvdaļa (pirmoreiz tie pieminēti 1295. gadā).

Rīgas Centrāltirgus Foto: Dmitrijs Purgalvis

Turpat tuvumā (tag. Lielās un Mazās Monētu ielas stūrī) atradās monētu kaltuve, kas liecina par aktīvu tirdzniecību. Vēlāk, tirgum izplešoties, tas pārcēlās uz Rātslaukuma teritoriju, kur atradās līdz pat 20. gs. sākumam. 20. gadsimta sākumā Rīgā tika uzbūvēts tam laikam viens no modernākajiem tirgiem Eiropā – Rīgas Centrāltirgus angāri.

Priekšpilsētā, vēl pirms fortifikācijas nojaukšanas, tirdzniecība norisinājās kvartālā starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielām, kas bija, un arī šodien ir t.s. Berga bazārs.

Berga bazārs Foto: Jeļena Plinta

Berga bazārs ir ēku ansamblis, kas celts pēc K. Pēkšēna projekta starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielām. Kristaps Bergs (Kalniņš) bija latviešu kalpa zēns, kas ienācis Rīgā un vēlāk kļuva par ievērojamu pilsētbūvnieku, rūpnieku un ievērojamu sabiedrisko darbinieku. Berga bazārs būvēts uz privātas zemes un bija iecerēts kā tirdzniecības komplekss gājējiem, kurā ietilptu tirgotāju sēta, pasāža un galerija. Ēkas celtas laika posmā no 1887. līdz 1900. gadam; pēdējās ēkas tika uzceltas jau pēc K.Berga nāves.

Laika gaitā tas izveidojās par internacionālu tirdzniecības centru, kurā atspoguļojās Rīgas saimnieciskās un kultūras dzīves dažādība. Padomju gados viss komplekss bija nolaists un nopostīts. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Berga bazārs tika atdots Kristapa Berga mazmazbērniem, kas veica tā atjaunošanas darbus. Rekonstrukcijas plānu izstrādājusi Z.Gaile.

„Bērnu pasaule”

„Bērnu pasaule”. Padomju varas gados „Bērnu pasaule” bija lielākais bērniem paredzēto preču tirdzniecības uzņēmums Latvijā. Tirdzniecības komplekss ekspluatācijā tika nodots 1964. gadā. Tur varēja iegādāties bērnu apavus, apģērbus, audumus, rotaļlietas, grāmatas, skolai nepieciešamās lietas, galantērijas izstrādājumus un citas preces. Veikalā bija pieejami arī dažādi pakalpojumi: šūšanas darbnīca, vietas daudzbērnu ģimeņu apkalpošanai, dāvanu iesaiņošana un citi. Pašlaik šajā ēkā atrodas dažādi lielāki un mazāki tirdzniecības uzņēmumi. Adrese: Matīsa ielā 25.

Vidzemes tirgus gaļas paviljons

Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Vidzemes tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum.

Vidzemes tirgus

Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc 1897. gadā tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Vidzemes tirgus bija pirmais Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni. 1902. gada 15. oktobrī tika atklāti divi Aleksandra (tagadējā Vidzemes) tirgus paviljoni un pārvaldes ēka Brīvības un Matīsa ielu stūrī. Viens no paviljoniem – pirmā slēgtā tipa tirdzniecības halle Rīgā – paredzēta gaļas tirdzniecībai. Otrs – atklātā halle – citu pārtikas produktu tirdzniecībai. Tirgus celtniecības kopējās izmaksas tolaik bijušas 235 tūkstoši rubļu.

Vidzemes tirgus

Tirgus ēkas celtas eklektisma stilā ar metāla kopņu pārsegumiem – pēc arhitekta Reinhoda Šmēlinga projekta. Tirgus paviljoni būvēti atbilstoši savai funkcijai. Garo, plašo ēku, kas sānskatā ir visai vienmuļa, atdzīvina rotaļīgie frontoni. Adrese: Brīvības iela 90.

Vidzemes tirgus teksta avots - www.rct.lv