Vēsture | Baznīca | Kultūra | Slimnīca | Ielas |
Arhitektūra | Rūpniecība | Kapsēta | Dzelzceļš | Parks |
История | Церковь | Культура | Больница | Улицы |
Архитектура | Промышленность | Кладбище | Жел. дорога | Парк |
Rīgas Martina Lutera baznīca |
Rīgas Lutera baznīca (tautā saukta par Torņakalna baznīcu) tika iesvētīta 1891. gada 24. februārī. Tā bija pirmā Lutera vārdā nosauktā baznīca Latvijā.
Baznīca celta pēc J. Koha projekta. Būvdarbus veica Fišera būvfirma. Rīgas Lutera baznīca ir neogotikas celtne ar smailu torni baznīcas rietumu galā, izteiktu latīņu krusta plānojumu, pagarinātu kori un trapecveida apsīdas daļu. Fasādē ir gotiskas nišas, logailas un dzegas, ka arī romantikas rozetes un arkas.
Rīgas Lutera baznīca |
Dievnama interjeru veidojis V. Bokslafs. Baznīcā ir 1000 sēdvietu un 250 stāvvietu. 1883. gadā firma “E. F. Walcker & Co” no Ludvigsburgas uzbūvēja ērģeles.
Baznīca tika stipri bojāta 1919. gada kauju laikā. 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, tā tika mīnēta, bet laimīgas sagadīšanās dēļ netika uzspridzināta. Padomju varas gados baznīcā tika nodedzināts altāris, kuru pēc tam nomainīja ar Anglikāņu baznīcas altāri.
Kopš 1996. gada baznīcā notiek apjomīgi atjaunošanas darbi.
Rīgas Lutera baznīca |
Lutera draudzē 19. gs. beigās ietilpa Torņakalna, Ziepniekkalna, Atgāzenes un Mārupes iedzīvotāji. Lutera draudzes locekļu skaits auga ļoti strauji. Par Lutera draudzes pirmo mācītāju 1890. gadā iecēla Pēteri Paukšēnu. Amatā stāšanās brīdī viņš bija vienīgais latviešu mācītājs Rīgā. Rīgas Lutera draudze ir lielākā luterāņu draudze Latvijā. 2009. gadā beigās bija reģistrēti 4000 draudzes locekļu.
Rīgas Lutera baznīcas bildes | ||
Lutera baznīcas pulkstenis |
Jaunais draudzes nams |
Mācītāja māja |