Ar ko asociējas Sarkandaugava - ar psihoneiroloģisko slimnīcu un rūpniecību. Bet, kas īsti ir Sarkandaugava?

Sarkandaugava ir 2,5 km garš un 25 m plats Daugavas attekas zars, kura augšgals beidzas, tā sauktajās, pilsētas ganībās. J. Broce 1806.gadā izteica domu, ka Sarkandaugava savu nosaukumu ieguvusi no dzeltenajiem un iesārtajiem smilšu kalniem, kas toreiz pacēlušies upes labajā krastā.

Topogrāfiskajos materiālos līdz pat 19.gs vidum šī Daugavas atteka tiek saukta par Soda grāvi, jo tautas atmiņā tā saglabājusies kā soda vieta. Viduslaikos te pēc tiesas sprieduma atveda tos, kas bija apvainoti buršanā un sadarbībā ar velnu. Ar virvi apjoztus viņus meta ūdenī. Ja apsūdzētais negrima, viņa vaina bija pierādīta, jo viņam palīdzēja velns. Pēc tam vainīgais tika sadedzināts uz sārta.

Sarkandaugava neapšaubāmi ir Rīgas rūpniecības šūpulis. Par vecāko Rīgas rūpnīcu uzskata Rāves cukurfabriku, kas celta 1784. gadā Duntes ielā. Sarkandaugavu var uzskatīt par vienu no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem, kurā, gar Ganību dambi un Vecdaugavu, 19. gs. 30. gados sāka koncentrēties lieli rūpnieciskie uzņēmumi. Sarkandaugavā izvietotie rūpniecības uzņēmumi atainoja visas Baltijas jūras piekrastes rūpniecības specifiku, jo salīdzinoši nelielajā Sarkandaugavā atradās plaša profila rūpniecības uzņēmumi.

Tomēr tas vēl nav viss - Sarkandaugavā ir vairākas baznīcas, kultūras muzejs Dauderi, daudzveidīga arhitektūra, attīstīta medicīna un vēl daudz kas cits. Iepazīstiet Sarkandaugavu kopā ar www.citariga.lv