Ratslaukums

Objekti:	Melngalvju nams, Rātsnams
Izveidots:	13. gadsimta beigās
Sākotnēji:	Tirgus laukums
Platība:	2 135 m²
Segums:	Bruģakmens

Rātslaukums ir Vecrīgas laukums, pie kura atrodas Rīgas rātsnams, Melngalvju nams, Okupācijas muzejs un citas ēkas. Viduslaikos tas bija Rīgas centrālais tirgus laukums, vēlāk pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs. Pēc leģendas tieši Rātslaukumā pirms 500 gadiem tika iedegta pirmā jaungada egle.

Rātslaukums izveidojies 13. gs. beigās pēc pilsētas paplašināšanās. Sākumā laukums bija vienkārša tirgus vieta, bet jau 1334. gadā dokumentos minēts Rātsnams un Jaunais nams, vēlākais Melngalvju nams, ko cēla kā pilsētas sapulču zāli tolaik Bruņinieku ordeņa atņemto ģilžu ēku atvietošanai. 1339. gadā laukums dokumentos laukums ir minēts kā Tirgus laukums (vācu: Marktplatz).

Viduslaikos tas bija arī pilsētas centrālais laukums, kurā katru rītu ar taures skaņām tika paziņots pilsētniekiem par jaunas dienas sākumu, bet reizi gadā no Rātsnama balkona pilsoņiem tika nolasīti jaunākie Rātes likumi un noteikumi. Pēdējo reizi, tas notika 1877. gadā, kad Rīgas Rāte paziņoja par savu likvidāciju. Viduslaikos laukumā uzveda mistērijas, notika gājieni, sacensības, turnīri, dejas, namnieku gvardes skates, tika svinēti svētki, kā arī kā bija noziedznieku soda izpildes vieta. Uz soda izpildi aicināja Jēkaba baznīcas zvani. 18. gs. Rātsnama pagrabā bija cietums parādu nemaksātājiem un sievietēm-slepkavām. Parādes durvju abās pusēs atradās četrstūraini kauna akmeņi, uz kuriem par sodu lika stāvēt mazāk nozīmīgiem noziedzniekiem.

Atjaunotais Rātsnams

16. gadsimta dokumentos laukuma nosaukums ir Rātslaukums (vācu: Rathausplatz). Līdz 19. gadsimta 60. gadiem daļu no laukuma pie pilsētas svariem dēvēja par Svaru laukumu (vācu: Wageplatz). Teritorija pakāpeniski samazinājās, tas zaudēja savas tirgus funkcijas un tirgus pārcēlās uz ostu Daugavas krastā. Bijušo tirdzniecības galdu un ēku vietā tika celtas dzīvojamās mājas ar veikaliem pirmajos stāvos. Līdz pat 19. gs. laukums bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs.

Laukuma vidū atradās artēziskā aka. 1897. gadā virs artēziskās akas uzstādīja arhitekta Vilhelma Neimaņa (vācu: Johann Wilhelm Carl Neumann) projektēto un tēlnieka Augusta Franca Folca (vācu: August Franz Leberecht Volz) veidoto Rolanda statuju. 6,3 m augsto statuju atklāja 1896. gada 11. decembrī.

Rātslaukuma ēkas tika bojātas artilērijas apšaudē 1919. gadā. 1937. gadā Kārļa Ulmaņa valdības laikā Rātslaukuma rietumu puses apbūvi nojauca, atbrīvojot vietu neīstenotā pilsētas biroju nama celtniecībai. Bija plānots, ka jaunais biroju namu ar torni būtu augstāks par Pētera baznīcas torni. Visas Rātslaukuma ēkas pilnīgi sagrāva 1941. gada jūnijā vācu armijas uzbrukuma laikā.

Rolanda statuja Rātslaukumā

Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara dominēja viedoklis, ka jāatjauno nopostītā Vecrīgas un Rātslaukuma apbūve, taču negaidīti nolēma Rātslaukuma ēkas neatjaunot. 1948. gada 22. – 23.maijā novāca Melngalvju nama drupas, līdz 1950. gadam nojauca pārējo ēku paliekas un laukumu pārdēvēja par Vecrīgas laukumu. Rātslaukuma izdegušie mūri saglabājās līdz 1954. gadam, kad arī tos nojauca, lai uzceltu Augstākās partijas skolas ēku (celta 1958. gadā), tagad tā Rīgas Tehniskās universitātes administratīvā ēka Kaļķu ielā 1. 1966. gadā Vecrīgas laukumu pārdēvēja par Latviešu sarkano strēlnieku laukumu, bet 1990. gadā – par Latviešu strēlnieku laukumu. Pēc arhitektu Dzintara Dribas un Gunāra Lūša–Grīnberga projekta laukuma centrā uzcēla un 1970. gadā atklāja Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ēku, kurā vēlāk atradās Latvijas Okupācijas muzejs.

1999. gadā laukums atguva Rātslaukuma nosaukumu. Daļu ēku, kā Melngalvju namu un Rātsnamu, rekonstruēja 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā.