Kultūras nams "Draudzība" Foto: Maksims Segals

Dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijā notika ievērojami agrāk nekā citur Krievijas impērijā, deva iespēju zemniekiem brīvi pārvietoties un iegūt īpašumā zemi. Tā veicināja arī latviešu ieplūšanu pilsētās, it īpaši Rīgā, kur līdz ar tirdzniecību sāka attīstīties arī rūpniecība un citas tautsaimniecības nozares. Pēc cietokšņa vaļņu nojaukšanas Rīga sāka plesties plašumā un augt augumā. Cēla jaunas rūpnīcas, daudzstāvu dzīvojamos namus un sabiedriskās ēkas. Un, kā neatņemama sastāvdaļa sāka veidoties dažādas biedrības. Kā viens no galvenajiem biedrību uzdevumiem tika minēta palīdzības sniegšana trūkuma cietējiem, kā arī tās veica plašu izglītības un kultūras darbu. Pati vecākā Rīgas biedrība ir 1868. gadā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība, bet jau 1872. gadā tika dibināta Pavasara biedrība Sarkandaugavā.

"Pavasara biedrība" bija strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, kura veica plašu kultūras un izglītības darbu. 1888. gada tika uzcelts jauns biedrības nams, tagadējais kultūras nams Draudzība, pēc arhitekta K. Pēkšēna projekta.¹ 1897.gadā Pavasara biedrībā bija vairāk kā 2700 biedru. 19. gs. 90. gados Pavasara biedrība popularizēja galvenokārt Jaunās strāvas idejas.

Pavasara Biedrības ēka 20. gs. 90. gados

Pavasara biedrība regulāri rīkoja dažādas balles, kuras bija ļoti populāras tuvākajā apkārtnē. Piemēram, 1903. g 22. martā bija "Kungu vakars" ar internacionālu programmu, kurā piedalījās arī populāri aktieri. Pasākums ilga no plkst. 21. vakarā līdz plkst. 4. no rīta, un ieejas maksa bija viens rublis. 1897. g Pavasara biedrībā bija 2713 biedri.²

"Pavasara biedrība" darbojās līdz 1940. gadam, kad to slēdza. Pēc biedrības slēgšanas laika gaitā iznīka arī tās savāktie materiāli un diezgan plašais foto arhīvs.³

Kultūras nams "Draudzība" sāka savu darbību 1956. gada 1. septembrī, un, zināmā mērā, pārņēma "Pavasara biedrības" funkcijas, jo arī "Draudzība" veidojās par kultūras pasākumu centru Sarkandaugavā un tās tuvākajā apkārtnē, kā arī veica plašu sabiedrisko, izglītojošo un kultūras darbu. Tomēr, šajā laikā liels uzsvars tika likts uz komunistisko audzināšanu, šeit regulāri notika kara veterānu tikšanās ar pionieriem, utt.. Tāpat kā "Pavasara biedrības" laikā, regulāri sestdienās un piektdienās notika atpūtas vakari, diskotēkas un citi atpūtas pasākumi, piemēram, dažādas viktorīnas u.c.. Tika rīkotas dažādas izstādes, kas piesaistīja apmeklētāju uzmanību, piemēram, 1984. g. bija "Satiksmes līdzekļu modeļu izstāde", kuras laikā atsauksmju grāmatā bija pat jāievieto papildus lapas.⁴

Kultūras nams "Draudzība" 2008.gadā ziemā

No 1996. gada kultūras nams "Draudzība" tiek finansēts no Rīgas Domes budžeta. 2000. gadā Rīgas Domes kultūras namā "Draudzība" bija 14 kolektīvi, kuros radoši izpaudās 518 dalībnieki. Bija 4 lietišķās mākslas studijas; 1 bērnu deju kolektīvs; 1 sieviešu koris; 3 jauktie kori; 1 pūtēju orķestris; 1 drāmas kolektīvs; 2 jauniešu deju kolektīvi.⁵

Kultūras namā "Draudzība" 20.gs beigās tika organizēti atpūtas vakari, diskotēkas, koncerti, konkursi, teatrāli pasākumi, pasākumi daudzbērnu ģimenēm, bērniem - invalīdiem. Tomēr tajā pašā laikā daļa telpas tika iznomātas, un tā pirmā stāva zālē varēja spēlēt azartspēles. Kultūras nama direktore bija Ilona Šēnhnehte.

2009.g. Kultūras nams "Draudzība" tika likvidēts finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ.