Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

Novembris

1591. gada 1. novembrī –	Rīgas rāte pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung").
1836. gada 1. novembrī –	Tika atklāta bāreņu skola.
1852. gada 1. novembrī –	Atklāja pirmo telegrāfa līniju starp Rīgu un Bolderāju. Tā bija visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā un pirmā elektromagnētiskā telegrāfa līnija Krievijā.
1919. gada 1. novembrī –	Pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1925. gada 1. novembrī –	Ar operas „Madame Butterfly” translāciju darbību uzsāka Rīgas radiofons. Raidstaciju izvietoja galvenā pasta ēkas 3. stāvā, spārnā gar Pilsētas kanāla malu. Vēlāk šo ielu gar kanālu nosauca par Radio ielu. Kopš 1992. gada ir Latvijas Radio.
1930. gada 1. novembrī –	Tika atklāts Rīgas Centrāltirgus – tas bija tajā laikā lielākais un modernākais tirgus Eiropā.
1939. gada 1. novembrī –	Bumbu kalniņā atklāja piemiņas plāksni Rīgas atbrīvošanai no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka 1919. gadā. Piemiņas zīme, kur 1919. gada novembrī atradās pulkveža Krišjāņa Berķa štābs, sastāv no granīta kuba uz kura novietota bronzā lieta plāksne. Tajā bija attēlota Rīgas atbrīvošanas operācijas shēma. 1969. gadā piemineklis tika nopostīts, taču oriģinālo bronzas piemiņas plāksni izdevies saglabāt. 1989. gadā piemiņas zīme tika atjaunota un atkārtoti iesvētīta 1. novembrī. Tomēr pēc dažiem gadiem oriģinālo plāksni nolaupīja krāsaino metālu zagļi. 2007. gadā Rīgas dome labiekārtoja pieminekļa apkārtni un atjaunoja pieminekli.
1957. gada 1. novembrī –	Atklāja regulāro satiksmi pa Oktobra (Akmens) tiltu pāri Daugavai. Uz 27,5 metru platās brauktuves šobrīd notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri.
1994. gada 1. novembrī –	Vērmanes dārzā tika atklāts piemiņas akmens Apgaismības laika rakstniekam, publicistam, latviešu tautas tiesību aizstāvim un sacerējuma "Latvieši" autoram Garlībam Helvigam Merķelim (vācu: Garlieb Helwig Merkel).
2009. gada 1. novembrī –	Tika apvienota Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirekcija un Latgales priekšpilsētas direkcija ar nosaukumu Rīgas Austrumu izpilddirekcija.
1861. gada 2. novembrī –	Rīdzenes vietā Tika pabeigta mūrētu apakšzemes kanāla izbūve, kas uzņēma bijušos Rīdzenes ūdeņus, kā arī apkārtējo ielu lietus ūdeņus.
1905. gada 2. novembrī –	Bez cenzūras sāka iznākt laikraksti Dienas Lapa un Baltijas Vēstnesis.
1930. gada 2. novembrī –	Ekspluatācijā tika nodots Rīgas Centrāltirgus.
1943. gada 2. novembrī –	Tika likvidēts Rīgas geto, nosūtot tur izdzīvojošos ebrejus uz koncentrācijas nometnēm.
1969. gada 2. novembrī –	Latvijā plosījās otrā spēcīgākā vētra un Rīgā tika novēroti augstākie vējuzplūdi hidrometeoroloģisko novērojumu vēsturē (kopš 1960. gada). Rīgā vēja ātrums sasniedza vidēji 40 m/s. Ūdens līmenis Daugavgrīvā sasniedza atzīmi 2,14 metri virs vidējā jūras līmeņa (Kronštates nulles). Rīgas tiltu rajonā ūdens līmenis bija vēl augstāks — ap 2,30 metriem. Tik augsts līmenis vēl nekad nebija novērots. Rīgā applūda vairākas Daugavas salas (Kundziņsala, Vējzaķsala un citas), vairākos rajonos abos Daugavas krastos (Sarkandaugavā, Mīlgrāvī, Daugavgrīvā, Bolderājā u.c.) mājās un rūpniecības objektos ieplūda ūdens.
1857. gada 3. novembrī –	Atklāja telegrāfa līniju Rīga–Pēterburga.
1859. gada 3. novembrī –	Rīgas tirdzniecības uzņēmumu darbinieki nodibināja pirmo palīdzības biedrību.
1958. gada 3. novembrī –	Ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā. Par pirmajiem centralizētās siltumapgādes abonentiem kļuva VEF un Rīgas Vagonbūves rūpnīca.
1977. gada 3. novembrī –	Maršrutā Stacijas laukums–Purvciems sāka kursēt 17. trolejbusu maršruts.
1947. gada 4. novembrī –	Rīgā tika atklāta regulārā trolejbusu satiksme. Pirmais maršruts bija no Valmieras ielas līdz Viesturdārzam.
1966. gada 4. novembrī –	Tika atklāts Deglava ielas viadukts, kas savienoja Purvciema un Grīziņkalna apkaimes. 2018. gadā sākās viadukta remontdarbi, kas beidzās 2021. gada 23. novembrī, kad pa tiltu tika atklāta satiksme.
2003. gada 4. novembrī –	Tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka. Celtniecība ilga 5 gadus kopš 1998. gada. Rātsnama fasāde veidota kā vecā rātsnama fasāde un to rotā Rīgas ģerbonis un sievietes skulptūra Temīde (Taisnības dieviete), kurai vienā rokā zobens un otrā svari, simbolizējot taisnīgu tiesu.
1361. gada 5. novembrī –	Arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses.
1879. gada 5. novembrī –	Rīgai pievienoja Mīlgrāvja ostas apkārtni.
1895. gada 5. novembrī –	Pārdaugavā tika iesvētīta Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca.
1919. gada 5. novembrī –	Studentu bataljons ieņēma Zaķusalu cīņā pret Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēku.
1938. gada 5. novembrī –	Pēc tilta kapitālā remonta atklāja satiksmei atjaunoto Zemgales tiltu. 1941. gada kaujās un atkārtoti 1944. gada oktobrī tilts tika uzspridzināts, un to vairs neatjaunoja.
1957. gada 5. novembrī –	No Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonbūves rūpnīcā ražotais elektrovilciens ER1.
1975. gada 5. novembrī –	Ar pilnu jaudu sāka strādāt uzceltais Rīgas HES. Šobrīd Rīgas HES saražo aptuveni 10-15% no visas saražotās elektroenerģijas Latvijā, bet Rīgas HES ūdenskrātuve ir lielākā mākslīgā ūdenskrātuve Latvijā.
1985. gada 5. novembrī –	Uzvaras parkā tika atklāts 79 metrus augsts obelisks, piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" (neoficiālais nosaukums — Uzvaras piemineklis).
1541. gada 6. novembrī –	Rīga tika uzņemta Šmalkaldes savienībā (vāc. Schmalkaldischer Bund) – protestantisko vācu politiskajā un militārajā savienībā pret katolisko Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli V un tā centieniem rekatolizēt impēriju.
1925. gada 6. novembrī –	Otrā Saeima par Latvijas Valsts prezidentu atkārtoti ievēlēja Jāni Čaksti. Uz prezidenta vēlēšanām bija uzstādīti vēl kandidāti – Rainis un Kārlis Ulmanis.
1954. gada 6. novembrī –	No Linarda Laicena (tagad Nometņu) ielas 62. nama – bijušā Jelgavas teātra ēkas – sāka raidīt Latvijas Televīzija (tolaik – Rīgas televīzijas centrs). Pirmajā pārraidē demonstrēja Rīgas kinostudijas mākslas filmu „Mājup ar uzvaru”, ko noskatījās nedaudzie televizoru īpašnieki Latvijā. Pirmajiem padomju televizoriem „KVN-49” ekrāna diagonāles lielums bija 18 cm un attēla palielināšanai izmantoja ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildīto lēcu.
1968. gada 6. novembrī –	Ķengaragā tika atklāts 15. trolejbusa maršruts. Trolejbusi kursēja no Inženieru ielas līdz Bultu ielai. Vēlāk tas tika pagarināts līdz Pavlova ielai (tagadējai Višķu ielai) jeb Ķengaraga-3 mikrorajonam.
1903. gada 7. novembrī –	Dibināta Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība, kas pastāvēja līdz pat 1939. gadam un tika slēgta līdz ar vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm.
1922. gada 7. novembrī –	Rīgā 12.00 Jēkaba ielas namā uz savu pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas Saeima. Līdz ar 1. Saeimas sanākšanu spēkā stājās arī Latvijas valsts pamatlikums – Satversme.
1972. gada 7. novembrī –	Tika atklāts Kalnciema ielas viadukts pāri dzelzceļa līnijai Torņakalns–Tukums.
1974. gada 7. novembrī –	Oktobra revolūcijas svinību laikā tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar mobilo televīzijas staciju "Lotos".
1990. gada 7. novembrī –	Pa godu Oktobra revolūcijai Rīgā notika PSRS armijas parāde. Rīgas omonieši uz Preses nama jumta pacēla sarkano padomju karogu.
1884. gada 8. novembrī –	Tika iesvētīta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Šodien tā ir viena no ievērojamākajām pareizticīgo kulta celtnēm Latvijā, kā arī viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm.
1887. gada 8. novembrī –	Tika iesvētīta Rīgas Svētā Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīca Grīziņkalnā.
1859. gada 9. novembrī –	Sāka Kanālmalas apzaļumošanu. Darbus pabeidza 1863. gadā.
1998. gada 9. novembrī –	Aptuveni 40 cilvēki pulcējas pie Matīsa cietuma, lai izteiktu savu atbalstu bijušajam sarkanajam partizānam Vasilijam Kononovam, kas bija apcietināts kā aizdomās turamais par kara noziegumu izdarīšanu Otrā pasaules kara laikā un vēlāk tika atzīts par vainīgu.
1999. gada 9. novembrī –	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pie Ministru kabineta rīkoja piketu, kura mērķis bija panākt Izglītības likuma nodrošināšanai atbilstošu finansējumu 2000.gada budžetā.
1329. gada 10. novembrī –	Ugunsgrēks nopostīja Rīgu, Rīgas rāte izdeva noteikumus par mūra namu celšanu.
1772. gada 10. novembrī –	Aizliedza apglabāt mirušos baznīcās un pagalmos pilsētu teritorijā. Tā bija daļa no buboņu mēra epidēmijas apkarošanas kampaņas, kas plosījās no 1770. gada līdz 1772. gadam Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1901. gada 10. novembrī –	Maršrutā Kristapa skulptūra (pie Sarkaniem spīķeriem) – Sarkankalna tirgus atklāta elektriskā tramvaja „C” līnija.
1902. gada 10. novembrī –	Tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Lāčplēša ielā 25. Līdz 2018. gadam tā bija mājvieta Jaunajam Rīgas teātrim, līdz 1992. gadam ēkā atradās Jaunatnes teātris, bet no 1920. gada līdz 1979. gadam – Dailes teātris. Šobrīd ēkā notiek rekonstrukcija.
1905. gada 10. novembrī –	Rīgā sākās Latvijas tautskolotāju kongress.
1919. gada 10. novembrī –	Latvijas armija ieņēma Pārdaugavu, atbrīvojot to no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1929. gada 10. novembrī –	Rīgas Kanālmalas apstādījumos atklāja pieminekli Rūdolfam Blaumanim. Šis ir pirmais sabiedriskais piemineklis, ko latviešu mākslinieks veidojis latviešu kultūras darbiniekam.
1930. gada 10. novembrī –	Rīgas Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā.
1999. gada 10. novembrī –	AS "Latvijas balzams" akcionāri pilnsapulcē pieņēma lēmumu apvienoties ar AS "Rīgas vīni", kas notika vienu gadu vēlāk.
2005. gada 10. novembrī –	Svinīgi atklāja rekonstruēto Rīgas TEC-1 ražotni, noslēdzot "Latvenergo" vēsturē lielāko investīciju projektu, kas izmaksāja 106 miljonus eiro. Rekonstrukcijas laikā esošās iekārtas bija aizvietotas ar modernām, mūsdienu tehnoloģijām atbilstošām gāzes-tvaika cikla koģenerācijas iekārtām, kas ļāva paaugstināt kurināmā izmantošanas lietderības koeficientu.
1902. gada 11. novembrī –	Pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra tilts pāri pilsētas kanālam.
1915. gada 11. novembrī –	Krievijas imperators Nikolajs II (krievu: Николай II Александрович Романов) ieradās Rīgā militārā inspekcijā.
1918. gada 11. novembrī –	Lielbritānijas ārlietu ministrs parakstīja Latvijas de facto atzīšanas grāmatu.
1919. gada 11. novembrī –	Rīga tika pilnībā atbrīvota no Pāvela Bermonta-Avalova (krievu: Павел Бермонт-Авалов) karaspēka.
1919. gada 11. novembrī –	Nodibināts Lāčplēša kara ordenis – Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
1935. gada 11. novembrī –	Pie Rīgas pils dārza sienas tika atklāta piemiņas plāksne Rīgas atbrīvošanai no „Bermonta” karaspēka 1919. gadā.
1936. gada 11. novembrī –	Svinīgā ceremonijā oficiāli iesvētīja Brāļu kapu memoriālu – nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
1959. gada 11. novembrī –	Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika apvienoti Maskavas un Kirova rajoni ar nosaukumu Maskavas rajons, Staļina rajons apvienots ar Proletāriešu rajonu ar nosaukumu Proletāriešu rajons, Jūrmalas rajons pievienots jaunizveidotai Jūrmalas pilsētai.
1988. gada 11. novembrī –	Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju gadiem pacēla sarkanbaltsarkano karogu.
1988. gada 11. novembrī –	Notika tautas manifestācija Daugavmalā, pirmo reizi pēckara gados atzīmējot Lāčplēša dienu.
1992. gada 11. novembrī –	Tika atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
2001. gada 12. novembrī –	Kleistos Bolderājas–Priedaines kāpu grēdā vietā, kur krustojas 57° paralēle ar 24° meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts piemiņas stabs. Pasākumā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, AS „Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
2002. gada 13. novembrī –	Latvijas Hokeja federācija un SIA "Multihalle" parakstīja līgumu par 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās daudzfunkcionālās halles celtniecību Skanstē.
2000. gada 14. novembrī –	Krišjāņa Valdemāra ielā 23 atklāja melnā granīta piemiņas plāksni divkārtējam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, Bermonta sakāvejam, Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam. Piemiņas plāksni atklāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube pie nama, kurā Pēteris Radziņš dzīvojis.
2008. gada 14. novembrī –	Pirmo reizi Rīgā notika ikgadējais gaismas festivāls – Staro Rīga. Festivāls turpinājās līdz 18. novembrim.
1857. gada 15. novembrī –	Saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana. Darbu pabeidza 1863. gadā, to vietā izveidojot Rīgas Bulvāru loku un Kanālmalas apstādījumus.
2004. gada 15. novembrī –	Svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecība. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs tilta pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu. Pirmais darbs bija tilta balstu izbūve upes krastos. Darbi pie tilta būvniecības 1. kārtas bija pabeigtas pēc 4 gadiem – 2008. gadā 17. novembrī.
1877. gada 16. novembrī –	Rīgā notika pirmā saruna pa tālruni. Pēc 5 gadiem Rīga tika atklāta Rīgas telefona centrāle.
2001. gada 16. novembrī –	Bezdelīgu ielā 3 svinīgi tika atklāta Latvijas Bankas Rīgas filiāle, kas būs galvenā Latvijas naudas glabātuve, kā arī nodrošinot skaidrās naudas darījumus un starpbanku bezskaidrās naudas norēķinus latos.
2013. gada 16. novembrī –	Kronvalda bulvārī pie Nacionālā teātra ēkas, atklāja atjaunoto piemiņas plāksni par godu vietai, kur Latvijas Tautas Padome pasludināja Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gadā. Vēsturisko plāksni 1938.gada 18.novembrī atklāja pie teātra fasādes par godu Latvijas dibināšanas 20. gadadienai. Padomju laikā plāksne tika iznīcināta.
2013. gada 16. novembrī –	Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots vēsturiskais ielu nosaukums, kāds tas bija pirms 1940. gada.
1895. gada 17. novembrī –	Tika iesvētīta Svētā Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīcas ēka Maskavas ielā.
2004. gada 17. novembrī –	Tika atklāts Hansabankas (tagad Swedbank) centrālā ēka "Saules akmens". Ēkai ir 27 stāvi, kopējais augstums ir 122,78 metri. Pirmo reizi Latvijā ēkas fasādes apdarē tik lielā platībā izmantoja stiklotu virsmu, kas izbūvēta ar alumīnija fasādes sistēmu. Tā bija pirmā neatkarības gados uzceltā biroju augstceltne Rīgā, un ar šo augstceltni Rīgā aizsākās moderno augstceltņu celtniecība.
2008. gada 17. novembrī –	Svinīgi bija atklāts Rīgas jaunākais un lielākais tilts – Dienvidu tilts un trīs līmeņu estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tilta celtniecība sākās 2004. gadā. 1. posmā bija savienota Bauskas iela un Slāvu dzelzceļa pārvads, kopējais garums – 2,5 km.
2020. gada 17. novembrī –	Sākās „Rail Baltica” būvniecība. Kā pirmais dzelzceļa projekta posms tiks izbūvēts Rail Baltica Centrālais mezgls. Rail Baltica Centrālā mezgla būvniecības laikā paredzēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecība, Eiropas platuma sliežu ceļu izbūve, uzbērumu norakšana un estakādes, kā arī pieguļošās infrastruktūras izveide.
1352. gada 18. novembrī –	Tika izveidota Rīgas Mazā ģilde (vācu: Die Kleine Gilde zu Riga). Tā bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja līdz 1936. gadam, kad nodibināja Amatniecības kameru.
1711. gada 18. novembrī –	Krievijas cars Pēteris I apciemoja Rīgu. Vizītes laikā viņam tika uzdāvināts nams Palasta ielā.
1907. gada 18. novembrī – 1. decembrī pēc jaunā stila	Tika iesvētīts jaunuzceltais Svētās Trīsvienības Sergija sieviešu pareizticīgo klosteris.
1918. gada 18. novembrī –	Rīgas pilsētas II teātra ēkā (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī) Tautas padome pasludināja neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu – ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika.
1924. gada 18. novembrī –	Svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Kapus iesvētīja pēc 12 gadiem 1936. gada 11. novembrī.
1931. gada 18. novembrī –	Tika ielikts pamatakmens Brīvības piemineklim. Celtniecības darbus finansēja no tautas ziedojumiem.
1935. gada 18. novembrī –	Toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis atklāja Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu – Brīvības pieminekli.
1938. gada 18. novembrī –	Rīgas galvenajā pasta ēkā sāka darboties „runājošais” pulkstenis. To varēja dzirdēt pa telefonu, uzgriežot ciparus 03.
1938. gada 18. novembrī –	Kronvalda bulvārī pie Nacionālā teātra ēkas, atklāja piemiņas plāksni, par godu vietai, kur Latvijas Tautas Padome pasludināja Latvijas valsts nodibināšanu. Padomju laikā plāksne tika iznīcināta, bet 2013. gadā atjaunota.
1988. gada 18. novembrī –	Pirmo reizi kopš 1939. gada pie Brīvības pieminekļa tika svinēta Latvijas valsts proklamēšanas diena.
1621. gada 19. novembrī –	Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs (zvied. Gustav II Adolf) Rīgai uzdāvināja karā izpostītos Limbažus kopā ar apkārtējām zemēm, kā kompensāciju par pilsētas zaudējumiem zviedru-poļu kara laikā.
1889. gada 19. novembrī –	Pilnībā likvidējās Rīgas rāte. Tā bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas koleģiāla institūcija no 1226. gada, tāču 1581. gadā zaudēja savu nozīmi ārpolitikā, paliekot par pašvaldības un tiesas institūciju, savukārt, 1877. gadā Rīgas rāte saglabāja tikai tiesas funkcijas.
1905. gada 19. novembrī – 2. decembrī pēc jaunā stila	Rīgā Romanovu (Lāčplēša) ielā 25 (mūsdienu Jaunā Rīgas teātra) zālē sākās Latvijas pagastu delegātu sanāksme, kurā sapulcējās ap 1000 delegātu no Kurzemes, Vidzemes un arī Latgales pagastiem. Kongress bijis svarīgs punkts latviešu politiskās un sabiedriskās identitātes tapšanas procesā.
1920. gada 19. novembrī –	Tika atklāts profesionāls latviešu Dailes teātris. Atklāšana notika ar Raiņa lugas „Indulis un Ārija” izrādi teātra ēkā Lāčplēša (līdz 1923. gadam Romanova) ielā 25, kur pirms tam bija darbojies Jaunais Rīgas latviešu teātris.
1954. gada 20. novembrī –	Latvijas televīzijai sākās regulāri TV raidījumi.
1863. gada 21. novembrī –	Rīgas nocietinājumu nojaukšanas komisija nodova pilsētai jauniegūto teritoriju. Nocietinājumu vietā no 1859. līdz 1863. gadam izveidoja Rīgas bulvāru loku un Kanālmalas apstādījumus.
1868. gada 21. novembrī – 3. decembrī pēc jaunā stila	Tika atklāta dzelzceļa satiksme Rīga–Jelgava. 1972. gadā šo posmu elektrificēja. Līniju šobrīd izmanto gan kravas, gan pasažieru satiksmei. Līnijas kopējais garums ir 43 km.
2001. gada 21. novembrī –	Svinīgi tika atklāta un nodota ekspluatācijā Latvijas Nacionālās operas kompleksa otrā kārta – piebūve ar jaunām telpām tehniskajam un radošajam personālam kā arī Jaunā zāle ar 300 skatītāju vietām.
2013. gada 21. novembrī –	Notika Zolitūdes traģēdija – sabrūkot jumtam "Maxima" lielveikala ēkai Zolitūdē Priedaines ielā 20. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, to skaitā 3 glābēji, bet vairāki desmiti tika ievainoti. Bojāgājušo skaita ziņā tas bija lielākais negadījums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
1868. gada 22. novembrī –	Notika Rīgas Latviešu biedrības Dibinātāju pilnsapulce. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 biedru. Par biedrības priekšnieku bija ievēlēts latviešu žurnālists un sabiedrisks darbinieks Bernhards Dīriķis, par viņa biedriem – latviešu uzņēmējs un žurnālists Rihards Tomsons un latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis.
2011. gada 22. novembrī –	Rīgas Austrumu izpilddirekcija sāka Pļavnieku birzs veikto rekonstrukciju. Darbus pabeidza 2015. gadā.
1275. gada 23. novembrī –	Vācijas karalis un Svētās Romas impērijas valdnieks Rūdolfs I Hābsburgs (vācu: Rudolf I von Habsburg) piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu.
1660. gada 23. novembrī –	Rīgas rātes kungiem piešķirtas muižnieku kārtas privilēģijas.
1905. gada 23. novembrī –	Sākās pirmais Vidzemes un Kurzemes guberņu latviešu tautskolotāju kongress Rīgā. Tajā piedalījās ap 1000 tautskolotāju. Kongress pieņēma lēmumu par pāreju uz latviešu valodu kā apmācības valodu skolās, kas stiprināja Latvijas autonomijas idejas.
1990. gada 23. novembrī –	Iznāca pirmais laikraksts „Diena” numurs. Laikraksts dibināts kā LR Augstākās Padomes izdevums, kura uzdevums bija publicēt oficiālos dokumentus un izpaust jaunā vara viedokļi pretim padomju varai. 1992. gadā laikraksts tika privatizēts. Daļa laikraksta aktīviem palika valdības laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”. Šodien „Diena” ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita.
1998. gada 23. novembrī –	Bolderājā Dolomīta ielā 1 bijusī kopmītņu ēkā atklāja pirmo sociālo māju galvaspilsētā. Sociālās mājas 50 dzīvoklīši bija paredzēti tiem, kas nespēja maksāt īri un maksu par komunālajiem pakalpojumiem.
2012. gada 23. novembrī –	Rīgu apmeklēja Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis (poļu: Bronisław Maria Komorowski). Latvijas prezidents Andris Bērziņs, tiekoties ar Broņislavu Komorovski, apsprieda Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Vēlāk Polijas prezidents apmeklēja Latvijas Universitāti, bet prezidenta kundze Anna Komorovska apmeklēja Rīgas Centrāltirgu.
2021. gada 23. novembrī –	Pēc 3 gadu remonta atjaunoja satiksmi pār Augusta Deglava ielas viaduktu. Tilta pārbūve tika sākta 2018.gadā, un tie bija lielākie veiktie atjaunošanas darbi tilta vēsturē. Pārbūves rezultātā tika saremontēti tilta balsti un nesošās konstrukcijas, deformācijas šuves, nomainītas bojātās balstīklas un atjaunots brauktuves segums, kā arī papildus izveidota atdalīta velo josla un paplašināta gājēju ietve.
1880. gada 24. novembrī –	Pie Rīgas Politehnikuma bija dibināta latviešu studentu korporācija Selonija, kas ir ir vecākā studentu korporācija Latvijā.
1918. gada 24. novembrī –	Rīgā ieradās angļu flote. Angļu patruļas piedalījās kārtības uzturēšanā pilsētā.
1956. gada 24. novembrī –	Mainīja administratīvi teritoriālo iedalījumu Rīgas pilsētai. Tika likvidēts Rīgas pilsētas Molotova rajons, teritorija pievienota Kirova, Maskavas un Proletāriešu rajoniem. Tika likvidēts Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajons, teritorija tika pievienota Ļeņina rajonam.
2005. gada 24. novembrī –	Gunāra Astras ielā apmeklētājiem tika atvērts lielākais un modernākais izklaides centrs Baltijā "Go Planet". 2014. gada jūlijā "Go Planet" bija slēgts uz rekonstrukciju. Centra plānotā atklāšana bija paredzēta 2016.gada beigās, taču centrs netika atvērts. 2021. gada oktobrī "Go Planet" ēka tiks izlikta izsolei.
1905. gada 25. novembrī –	Līdz 29. novembrim Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam.
1975. gada 25. novembrī –	Tika atklāts tirdzniecības centrs „Minska”. Tas bija pirmais tirdzniecības centrs Rīgā mūsdienu izpratnē. Tas joprojām kalpo kā tautu draudzības simbols – Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā atrodas līdzīgs tirdzniecības centrs „Rīga”.
1498. gada 26. novembrī –	Rīgas tirgotāju delegācija Londonā noslēdza līgumu ar Angliju, kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas.
1652. gada 26. novembrī –	Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa Gerharda Šrēdera (vāc. Gerhard Schröder) lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.
1652. gada 26. novembrī –	Saskaņā ar Rīgas policijas noteikumiem "latviešu" amati (cunftes) tika uzņemti Mazajā ģildē, bet 17. gadsimta beigās – izslēdza.
1658. gada 26. novembrī –	Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs (zviedru: Karl X Gustav) uzdāvināja Rīgai Krievijas cara Alekseja Romanova karaspēka uzbrukuma laikā nopostīto Ādažu pili.
1709. gada 26. novembrī –	Ziemeļu kara laikā pie aplenktās Rīgas ieradās Krievijas cars Pēteris I un iesāka pilsētas bombardēšanu, viena no lodēm trāpīja Svētā Pētera baznīcai.
1889. gada 26. novembrī –	Sāka darboties jaunās tiesu iestādes Rīgā pēc Krievijas impērijas parauga. Pēc tiesu reformas tika izveidotas vietējās tiesas – miertiesas, miertiesnešu sapulces un pagasta tiesas, kā arī vispārējās tiesas – apgabaltiesas, tiesu palātas un Senāts (atradās Pēterburgā). Tāda kārtība palika spēkā līdz 1917. gada 24. oktobrim.
1935. gada 26. novembrī –	Atklāta dzelzceļa satiksme Rīga–Suntaži, kas bija daļa no Rīga–Ērgļi dzelzceļa līnijas, ko atklāja 1937. gadā. Bija plānots pagarināt līniju līdz Madonai un tālāk līdz pat Kārsavai. Plānus izjauca Otrais pasaules karš. 1990.-jos gados dzelzceļa līnija jau bija tehniski novecojusi, pa līniju netika pārvadātas tranzīta kravas, bija tikai pasažieru satiksme. No 2007. gada 6. oktobra pasažieru vilcienu satiksme līnijā tika pilnībā pārtraukta. 2009. gada jūnijā pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt.
1970. gada 26. novembrī –	Rīga tika apbalvota ar Ļeņina ordeni, kas bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā.
1898. gada 27. novembrī –	Tika atklāts kapa piemineklis Krišjānim Valdemāram Lielo kapu Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
1625. gada 28. novembrī –	Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa (zvied. Gustav II Adolf) karaspēks sakāva poļu karaspēku pie Rīgas.
2006. gada 28. novembrī –	Rīgā sākās 19. NATO samits. Šis bija pirmais NATO samits, kas notika bijušās PSRS teritorijā. Galvenais sarunu temats šajā samitā bija alianses vienotība, tās misija Afganistānā un alianses paplašināšanās jautājumi.
1680. gada 29. novembrī –	Rīgas rāte apstiprināja skārdnieku amatu brālības (cunftes) statūtus.
1875. gada 29. novembrī –	Notika Daugavas kongress, kas diskutēja par kuģošanas apstākļu uzlabošanu.
1940. gada 29. novembrī –	Par Rīgas pilsētas galvu (pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētāju) kļuva Arnolds Deglavs. Amatā bijis līdz 1941. gada jūnija beigām, kad Vērmahta uzbrukuma laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju. 1944. gada oktobrī atgriezās Rīgā un kļuva par Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Palika savā amatā līdz 1951. gadam.
1998. gada 29. novembrī –	Mangaļu dzelzceļa stacijā no sprādzienā cietušas dzelzceļa cisternas izlīst 59 tonnas dīzeļdegvielas. Laimīgas sagadīšanās dēļ spridzināšana neizvērtās par ekoloģisku katastrofu.
1452. gada 30. novembrī –	Salaspils pilī bija noslēgts Salaspils līgums – izlīgums starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapu un Rīgas pilsētu par tās vienlaicīgu pakļaušanos Livonijas ordenim un Rīgas arhibīskapam. Tie ieguva tiesības turpmāk apstiprināt pilsētas iekšējās kārtības noteikumus, tiesības piedalīties tiesās un gūt pusi no tiesu ienākumiem.
1489. gada 30. novembrī –	Atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja.
1919. gada 30. novembrī –	Ar Rūdolfa Blaumaņa lugas „Ugunī” pirmizrādi tika atklāts Latvijas Nacionālais teātris, reorganizējot Strādnieku teātri. 1921. gada rudenī par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļuva Rainis. Šobrīd Nacionālais teātris ir viens no vadošajiem profesionālajiem repertuāra teātriem Latvijā.
1941. gada 30. novembrī –	Notika masu slepkavības Rumbulā, kur tika nogalināti ebreji no Vācijas, Austrijas un Čehijas. Vēlāk Rumbulā tika iznīcināta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Kopā Rumbulā tika nogalināti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju.
2001. gada 30. novembrī –	Tika atklāts un iesvētīts Biķernieku memoriāls – piemiņas memoriāls Otrā pasaules kara holokausta upuriem Biķernieku mežā Rīgā. Memoriāls ir veidots kā neregulāras formas ieplakā novietots akmeņu "mežs". Kopumā te ir 5000 plēsta granīta akmeņi, kādi raksturīgi ebreju kapiem.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.