Uzvaras piemineklis parkā

Uzvaras parks atrodas starp Ojāra Vācieša, Hermaņa ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Uzvaras bulvāri un Raņķa dambi. Uzvaras parka teritoriju šķērso Slokas un Bāriņu ielas. Ojāra Vācieša iela to atdala no Arkādijas parka. Parka platība ir 36,7 ha.

Parka izveide sākās 1909. gadā, un tas tika veidots kā ainavu parks. Pēc gada galvenie parka izveides darbi bija pabeigti un tas tika atklāts 1910. gadā, ar nosaukumu Pētera parks. 1915. gadā parkā tika iestādīta liepu aleja.

Uzvaras parks rudenī

1923. gadā tas tika pārsaukts par Uzvaras parku. Šajā laikā parkā notika militāras parādes, bet 1938. gadā 9. vispārējie dziesmu svētki. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta A. Birznieka projekta uzcēla estrādi. Otrais pasaules karš pārtrauca vērienīgos plānus – stadiona un Dziesmu svētku laukuma izbūvi.

1961. gadā tas tika pārsaukts par Kongresa parku, bet jau 1963. gadā par PSKP XXII kongresa parku. 1963. gadā sākās parka pārveidošanas darbi pēc arhitektu V. Dorofejeva un E. Fogeļa, kā arī dendrologa K. Barona projekta, kad tika izveidoti zālieni, izraksts dīķis, pārveidota Mārupītes gultne. Turpmākajos gados par godu ievērojamiem notikumiem valsts dzīvē tika stādīti jauni koki.

Puķes pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā 2009.g.

1985. gadā tika atklāts piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Pēc vienas versijas 1985. gadā parks atkal tika pārsaukts par Uzvaras parku, pēc citas tikai 90-to gadu sākumā.

2006. gada februārī šeit tika atklāta pirmā mākslīgā sniega distanču slēpošanas trase Rīgā. Parkā notiek riteņbraukšanas sacensības, tur atrodas arī minigolfa laukums ar 9 bedrītēm.