Indrupes iela

Indrupes iela pirmo reizi nosaukumu ieguva 1889. gadā, kad tā bija pazīstama kā Leišu iela. 1923. gadā tā tika pārsaukta par Indrupes ielu.

Īsā iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās parādās 1880./1883. gadā ar nosaukumu Īsā iela, un savu nosaukumu tā arī nav vairāk mainījusi.

Jēkabpils iela

Jēkabpils iela pirmo reizi minēta 1844. gadā ar nosaukumu Mazā Mirušo iela, jo veda uz vecticībnieku kapiem. 1859. gadā ielu pārsauca par Jēkabmiesta ielu, par godu Jēkabmiestam. 1923. gadā Jēkabmiestu pārdēvēja par Jēkabpili, tad tajā pašā gadā arī ielu pārsauca par Jēkabpils ielu. Ielas garums 915 metri.

Jēzusbaznīcas iela

Jēzusbaznīcas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās parādās 1843. gadā ar nosaukumu Mazā Jēzusbaznīcas iela. 1885. gadā tā tika pārsaukta par Jēzusbaznīcas ielu. Abi pirmie nosaukumi bija par godu Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskajai baznīcai. 1940. gadā iela tiek pārsaukta par Bezdievju ielu. 1942. gadā tā atgūst savu nosaukumu Jēzusbaznīcas iela. 1950. gadā tā iegūst Sevastopoles ielas nosaukumu, kas saglabājās līdz 1991. gadam, kad tika atgūts vēsturiskais nosaukums - Jēzusbaznīcas iela.

Kalna iela

Kalna iela pirmo reizi minēta 1846. gada Rīgas adrešu grāmatā. Tā kā iela izveidojusies smilšu kalnos, tad tā sava reljefa dēļ arī tika nosaukta par Lielo Kalnu ielu. 1917. gadā tā tika nosaukta par Kalna ielu. Kalna ielas apbūvi veido Maskavas priekšpilsētas raksturīgā koka mazstāvu apbūve. Ielas garums 825 metri.

Kalupes iela

Kalupes iela izveidojusies pēc palisādu nocietinājumu nojaukšanas. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta 1861. gadā ar nosaukumu Mazā Palisādu iela. 1938. gadā tā tika pārdēvēta par Kalupes ielu par godu ciemam Kalupe Daugavpils rajonā.

Katoļu iela

Katoļu iela pirmo reizi minēta Rīgas adrešu grāmatā 1845. gadā ar nosaukumu Lielā Mirušo Iela, jo veda uz katoļu kapiem. 1861. gadā iela tika pārsaukta par Katoļu ielu. 1941. gadā tā tika pārdēvēta par Kijevas ielu. 1942. gadā tā atguva Katoļu ielas nosaukumu, 1950. gadā atkal tika pārsaukta par Kijevas ielu. 1993. gadā iela nosaukumu mainīja pēdējo reizi, tagad tā atkal ir Katoļu iela.

Kojusalas iela pirmo reizi avotos minēta 1846. gadā ar nosaukumu Kojusalas iela, un nosaukums laika gaitā tā arī nav mainījies.

Krasta iela

Krasta iela sākotnēji iela ierīkota gar Daugavas malu un Kojusalas grāvi no Turgeņeva ielas līdz Toma ielai ar nosaukumu Daugavas Krasta iela. Šī iela pirmo reizi minēta 1885. gada Rīgas ielu sarakstā. 1902. gadā tā tiek pārsaukta par Krasta ielu. 1969. gadā pēc Rīgas apbūves ģenerālplāna pieņemšanas Krasta ielai tika izveidota jauna trase, kas tika novirzīta uz Daugavas pusi. Līdz Kojusalas ielai ir saglabājusies arī vecā ielas trase. 1998. gadā ielas daļa no Dzirnavu ielas 170 līdz Toma ielai 4 tiek nosaukta par Mazā Krasta ielu. Ielas garums 4780 metri.

Krāslavas iela

Krāslavas iela izveidojusies pēc palisādu nocietinājumu nojaukšanas. 1810. gada Rīgas ielu sarakstos minēta kā Lielo Palisādu iela. 1885. gadā tā tika pārsaukta par Palisādu ielu. 1938. gadā tā tika pārdēvēta par Krāslavas ielu par godu Krāslavas pilsētai. Ielas garums ir 480 metri.

Krīdenera dambis

Krīdenera dambis celts 1768. gadā pēc G. E. Veismaņa projekta. Krīdenera dambis atrodas Kojusalas veco dambju vietā, lai aizsargātu Maskavas priekšpilsētu no plūdiem un novirzītu Daugavas straumes asi uz Zaķusalas pusi. Krīdenera dambis ir neskaitāmas reizes pārbūvēts un labots, jo tā kā tas bija orientēts pret straumi, tad bieži cieta Daugavas ledus sastrēgumos. 1950. gadā tas tika pārsaukts par Stadiona dambi. Savu vēsturisko nosaukumu tas atguva 1990. gadā.

Lazdonas iela

Lazdonas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā minēta 1852. gadā ar nosaukumu Mazā Kalna iela. Nosaukums ielai tika dots tās reljefa dēļ. Tā kā vienlaicīgi gandrīz blakus pastāvēja divas Mazās Kalna ielas, tad 1867. gadā tā tika pārsaukta par Kalna ielu. 1868./1869. gadā tā tika pārsaukta par Apbedījumu ielu, jo atradās blakus kapiem. 1885. gadā to nosauca par Tveras ielu. Savu tagadējo nosaukumu Lazdonas iela tā ieguva 1923. gadā.

Lāčplēša iela

Lāčplēša iela ir izveidojusies pakāpeniski 19.gs. 60-tajos gados tika apvienotas Mazā Smilšu un Lielā Smilšu iela un nosaukta par Smilšu ielu. 1885. gadā tika apvienota Smilšu iela un Kārļa iela jeb Romanovka un jaunā iela tika nosaukta par Romanova ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Lāčplēša ielu. Laika posmā no 1942.-1944. gadam tā tika saukta par Kārļa Širrena ielu. No 1944. gada tā atkal tiek saukta par Lāčplēša ielu. Ielas garums ir 2520 metri.

Līksnas iela

Līksnas iela pirmo reizi minēta 1877. gada Rīgas ielu sarakstos ar nosaukumu Poltavas iela. 1923. gadā tā tika pārsaukta par Līksnas ielu par godu ciemam Līksna Daugavpils rajonā. 1936. gadā iela tika pagarināta pievienojot tai Tulas ielu.

Lomonosova iela

Lomonosova iela ierīkota 1890. gadā ar nosaukumu Saratovas iela. 1923. gadā ielu pārsauca par Samarina ielu, par godu krievu vēsturniekam J. Samarinam. No 1942.-1944. gadam ielas nosaukums bija Kājnieku iela. 1944. gadā tā atkal atguva nosaukumu Samarina iela. 1950. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu - Lomonosova iela, par godu izcilam krievu zinātniekam M. Lomonosovam. Ielas garums ir 690 metri.

Ludzas iela

Ludzas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatā minēta 1858. gadā ar nosaukumu Lielā Kurpnieku iela. 1868. gada adrešu grāmatās tā minēta jau ar nosaukumu Lielā Dzirnavu iela. 1885. gadā tā tiek pārsaukta par Jaroslavas ielu. 1923. gadā tā tika pārsaukta par Ludzas ielu par godu pilsētai Ludza.