Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

18. gadsimts

1701. gada 9. jūlijā –	Spilves pļavās notika Ziemeļu kara Spilves kauja starp Saksijas un Zviedrijas karaspēku, kad zviedru karaspēks dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un 3 stundu ilgajā kaujā sakāva Saksijas karaspēku. Uzvara Spilves kaujā nostiprināja Zviedrijas armijas pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā.
1701. gada 10. jūlijā –	Ziemeļu kara laikā Spilves pļavās notika Daugavas kauja, kuras gaitā zviedri Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus. 10. jūlijā, galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, ap 400 krievu karavīru Lucavsalā palika ielenkumā, kur kaujā krita. Par godu notikuma 190. gadadienai Krievijas impērijas valdība nolēma Lucavsalā novietot pieminekli, ko atklāja 1891. gadā.
1709. gada 28. oktobrī –	Krievijas impērijas armija sāka Rīgas astoņus mēnešus aplenkšanu. Ilgais aplenkums beidzās, parakstot Rīgas kapitulāciju, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem.
1709. gada 26. novembrī –	Ziemeļu kara laikā pie aplenktās Rīgas ieradās Krievijas cars Pēteris I un iesāka pilsētas bombardēšanu, viena no lodēm trāpīja Svētā Pētera baznīcai.
1710. gada 4. janvārī –	Uzpirkts nodevējs uzspridzināja pulvera pagrabus Rīgas citadelē, gāja bojā aptuveni 1000 cilvēki.
1710. gada 1. jūnijā –	Krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā ielenca Rīgu un ieņem tās priekšpilsētas.
1710. gada 3. jūlijā –	Dreiliņmuižā (vācu: Dreylingshof) tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības kopā ar Rīgas rātes padošanās Krievijas caram Pēterim I Lielajā Ziemeļu karā.
1710. gada 5. jūlijā –	Saskaņā ar 3. jūlijā parakstīto zviedru garnizona kapitulāciju Rīgā, pilsētā ienāca kņaza Aņikitas Repņina vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars Pēteris I kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.
1710. gada 14. jūlijā –	Pēc Rīgas padošanās ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs pieņēma rīdzinieku uzticības zvērestu.
1710. gada 8. augustā –	Daugavgrīvas cietoksnis padevās Krievijas karaspēkam.
1711. gada 9. februārī –	Par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Krievijas impērijas politiķis un karavadonis kņazs Aleksandrs Menšikovs (krievu: Александр Меншиков).
1711. gada 18. novembrī –	Krievijas cars Pēteris I apciemoja Rīgu. Vizītes laikā viņam tika uzdāvināts nams Palasta ielā.
1712. gada 26. jūnijā –	Krievijas cars Pēteris I par Rīgas rātes locekli iecēla īpašu virsinspektoru – dēvētu arī par rātes prezidentu – Maskavas tirgotāju Iļju Isajevu.
1713. gada 28. jūlijā –	Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpašu Rīgas guberņu ar Rīgu kā administratīvo centru un rezidenci Rīgas pilī.
1716. gada 7. februārī –	Krievijas cars Pēteris I lika uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Paulu Brokhūzenu (vācu: Paul von Brockhusen), kas aizstāvēja Rīgas privilēģijas.
1718. gada 1. jūlijā –	Ālandu salās Sākās Ālandu kongress, kura laikā notika Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara lai. Krievija pieprasīja Zviedrijai atdot krievu iekaroto Vidzemi un Rīgu. Kongress beidzās bez rezultātiem.
1721. gada 29. martā –	Krievijas imperators Pēteris I pavēlēja Rīgā ierīkot kuģu būvētavas.
1721. gada 21. maijā –	Zibens iespēra Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornī, un tas nodega.
1721. gada 26. jūnijā –	Pēc Krievijas cara Pētera I pavēles sāka veidot vecāko Rīgas parku Pirmo Ķeizardārzu vai tagadējo Viesturdārzu.
1726. gada 13. jūlijā –	Krievijas cariene Katrīna I izdeva ukazu par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem.
1728. gada 13. oktobrī –	Krievijas imperators Pēteris II apstiprināja Rīgas pilsētas privilēģijas, tomēr neatjaunoja Rīgas privilēģijas tiesāt muižniekus par pilsētā izdarītiem noziegumiem burggrāfa tiesā, kā arī tiesības neizdot zemniekus bēgļus pēc divu gadu noilguma.
1730. gada 16. aprīlī –	Rīgā izcēlās liels ugunsgrēks, kurā nodega aptuveni simts namu.
1732. gada 26. janvārī –	Rīgas rāte apstiprināja Namdaru brālības (cunftes) statūtus.
1733. gada 11. maijā –	Tika iesvētīta no koka celtā Jēzus luterāņu baznīca.
1736. gada 28. aprīlī –	Nodega Rīgas priekšpilsēta tagadējā Viestura dārza apkaimē.
1736. gada 7. jūlijā –	Tika izveidots pirmais Anatomikums jeb Anatomijas teātris.
1738. gada 15. aprīlī –	Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem.
1741. gada 1. decembrī –	Rīgas pilsēta zvērēja uzticību Krievijas impērijas ķeizarienei Elizabetei Petrovnai Romanovai.
1741. gada 29. decembrī –	Rīgas citadelē iesloga Braunšveigas hercogu Antonu Ulrihu un viņa ģimeni (Krievijā no troņa gāztā mazgadīgā Krievijas imperatora Ivana VI tēvs). Vēlāk viņu pārveda uz Daugavgrīvas cietoksni, vēlāk uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā.
1742. gada 17. septembrī –	Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Romanova parakstīja Rīgas pilsētas tiesības.
1744. gada 28. martā –	Rīgu piemeklēja lieli ūdens plūdi, applūdināts tika arī Rātslaukums.
1744. gada 9. aprīlī –	Rīgā bija plūdi. Rātslaukumā ūdens līmenis bija 2 olektis jeb 107,5 cm.
1745. gada 2. jūlijā –	Rīgā ieradās vācu koktēlnieks, mākslas galdnieks Karls Gotlobs Apelbaums, kurš izgatavojis Svētā Jāņa baznīcas un Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeles.
1756. gada 17. jūlijā –	Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū.
1756. gada 8. augustā –	Rīgas namnieks, latvietis Dāniels Šteinhauers, par 2000 dālderiem nopirka Hermeliņa muižu (vācu: Hermelingshof), kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas apkaimē. Līdz mūsdienām muižas ēkas nav saglabājušās.
1756. gada 27. septembrī –	Septiņgadu kara apstākļos no Rīgas aizliedza labības eksportu.
1757. gada 7. martā –	Nodega Rīgas priekšpilsēta Kārļu vārtu (atradās pie tagadējās 13.janvāra ielas) apkārtnē – tagadējais Rīgas Centrāltirgus rajons.
1759. gada 23. jūnijā –	Latviešu mastu brāķētājs Jānis Šteinhauers (vācu Johann Steinhauer) Zasumuižā (vācu Sassenhof) aizsāka Zāļu vakara svinēšanas tradīciju.
1762. gada 1. janvārī –	Rīga zvērēja uzticību Krievijas imperatoram Pēterim III, taču jau 29. jūnijā Pēteri III valsts apvērsumā gāza no troņa.
1762. gada 31. jūlijā –	Krievijas patvaldība izdeva ukazu, kas noteica Krievijas ārējās un iekšējās tirdzniecības pamatprincipus. Ukazā īpaši bija uzsvērtas Rīgas tirdzniecības tradīcijas un īpašais statuss Krievijas impērijā.
1763. gada 17. aprīlī –	Ar Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II pavēli Rīgā nodibināja speciālu komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai.
1765. gada 22. oktobrī –	Rīgas rāte svinīgi iegāja jaunajā (trešajā) rātsnamā. Jaunā ēka tika veidota agrīnā klasicisma formās, to ieskāva Toskānas tipa kolonu portiks, tornis bija veidots baroka stilā.
1768. gada 7. jūlijā –	Ugunsgrēkā Rīgā nodega 70 nami, bet dienu vēlāk ugunsgrēkā nodega vēl 300 nami.
1772. gada 10. novembrī –	Aizliedza apglabāt mirušos baznīcās un pagalmos pilsētu teritorijā. Tā bija daļa no buboņu mēra epidēmijas apkarošanas kampaņas, kas plosījās no 1770. gada līdz 1772. gadam Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1774. gada 1. maijā –	Vētra sabojāja un viļņi aizskaloja jūrā peldošo tiltu pār Daugavu.
1775. gada 22. maijā –	Pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības.
1778. gada 5. maijā –	Āgenskalnu ieskaitīja Rīgas priekšpilsētās.
1782. gada 27. septembrī –	Rīgā tika atklāts pirmais publiskais teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), vēlāk Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris. Pirmā teātra ēka atradās tagadējā Riharda Vāgnera ielā 4. Teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas Latvijas Nacionālā opera.
1783. gada 3. jūlijā –	Pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
1785. gada 5. jūnijā –	Rīgā sāka veidot jaunu policijas aparātu, kas atbilda Krievijas impērijas prasībām.
1786. gada 16. oktobrī –	Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns (angļu: George Browne) pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
1786. gada 22. oktobrī –	Par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja Heinrihu Štrauhu.
1787. gada 19. janvārī –	Tika atcelts Rīgas maģistrāts un viņa vietā stājās pilsētas rāte.
1788. gada 8. martā –	Krievijas impērijas Senāts atļāva Rīgas Pārdaugavā atvērt sīktirdzniecības iestādes, kam ilgi pretojās rīdzinieki.
1788. gada 9. jūlijā –	Uzcēla pirmo Daugavgrīvas bāku, kas bija no baļķiem būvēts tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs. 1812.gadā šajā tornī ierīkots semafors sakariem ar Rīgu.
1788. gada 28. augustā –	Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde – Dibinājuma direktorija.
1789. gada 7. februārī –	Teritorijā ap Gogoļa un Turgeņeva ielu krustojumu (blakus Krievu sētai, tagad Gogoļa ielā 7), pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II dekrēta Rīgā tika dibināta pirmā skola ar krievu mācībvalodu – Katrīnas skola (vācu: Katharinenschule).
1799. gada 11. februārī –	Rīgā konstatēta zemestrīce.

Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Komentāri

Pašlaik mēs veicam komentāru apkopi.